Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Rīga, 29. maijs, LETA. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2025. gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,856 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka šogad pirmajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē deva ne tikai elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, bet arī tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājās par 2,1%. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs pieauga kopumā par par 4,1%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,4%.

Lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 1,3%. Savukārt zivsaimniecības nozarē bija kritums par 0,2%, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība samazinājās par 4,5%.

Nelabvēlīgie laika apstākļi, akmeņu, smilšu un māla, kā arī kūdras ieguvē negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību, kuras kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 27,7%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieauga par 1,1%, ko noteica pieaugums 13 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība samazinājās par 2,5%, bet pārtikas produktu ražošanā bija kāpums par 6,3%. Kopējo nozares pievienotās vērtības dinamiku pozitīvi ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 1,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 19,4%. Vienlaikus dzērienu ražošanā bija kritums par 32,8%.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotā vērtība palielinājās par 41,6%, ko galvenokārt veicināja aukstie laika apstākļi janvārī un februārī. Ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 3,5%.

Būvniecības pievienotā vērtība 2026. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 2,8%. Nozares pozitīvo sniegumu nodrošināja pieaugums infrastruktūras projektos, kas ir autoceļi, tilti, elektroapgāde, sekmējot inženierbūvniecības pievienotās vērtības kāpumu par 4,3%. Ēku būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 4,3%, bet specializētie būvdarbi samazinājās par 0,3%.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 6,6%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 0,4%, bet vairumtirdzniecībā bija pieaugums par 6%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu apmērs samazinājās par 1,8%, tostarp izmitināšanā bija kritums par 2,1%, bet ēdināšanas pakalpojumos - par 1,6%.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība samazinājās par 2,4%. Lielākajās apakšnozarēs datorprogrammēšanā un konsultēšanā pievienotā vērtība pieauga par 1,8%, bet telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā - par 2,3%. Savukārt informācijas pakalpojumos reģistrēts kritums par 16,8%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pievienotā vērtība samazinājās par 1%, ko ietekmēja kritums par 16,4% finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošajās darbībās. Tajā pašā laikā finanšu pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība pieauga par 0,8%, bet apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē - par 5,5%. Papildinošo darbību kritumu ietekmēja citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu, apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē reģistrēts pievienotās vērtības pieaugums par 7,1%, ko noteica kāpums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā par 9,9%, citos profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos par 8,7%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 7,7% un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 6,4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības palielinājās par 6,9%. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kur bija kāpums par 11%, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības, kur bija pieaugums par 33,7%. Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās, kur bija kritums par 5,2%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 5,7% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Kopējā IKP pieaugumā produktu nodokļi veidoja 0,7 procentpunktu ieguldījumu. Iekasētie produktu nodokļi faktiskajās cenās pieauga par 9,1%.

2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 2%. Pārtikas patēriņa apmērs palielinājās par 1,4%. Par 3% pieauga mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apmērs mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) kāpa par 6,2%.

Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 1,5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājās par 3,2%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs pieauga par 3,3%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 3,4%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) palielinājās par 1,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 1,4%, tostarp preču eksports palielinājās par 1,4%, bet pakalpojumu eksports - par 1,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2026. gada pirmajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, tostarp pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, kā arī tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu importa apmēri palielinājās par 3%, tostarp preču imports pieauga par 5,1%, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 4,8%. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 5,5%, tostarp kopējā darba alga ir pieaugusi par 5,7%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 4,8%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - par 11,1%, būvniecībā - par 7,9% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 7,4%. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 5,9%, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 6,2%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 12%.

https://infogram.com/latvijas-ikp-izmainas-1gdk8pd6gxn1mq0

• LETA