"airBaltic" koncerna zaudējumi pirmajā ceturksnī palielinājušies līdz 70,1 miljonam eiro

Rīga, 13. maijs, LETA. Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, aģentūru LETA informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 1,044 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 15 100, kas ir pieaugums par 11,3%. Tostarp 10 700 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 4400 bija ACMI lidojumi, kas ir par 33,5% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad pirmajā ceturksnī bija 74,8% apmērā, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

"airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) šogad pirmajā ceturksnī veidoja 7,01 miljonu eiro, salīdzinot ar 4,327 miljonu eiro zaudējumiem 2025. gada pirmajā ceturksnī.

"airBaltic" pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.

Vienlaikus lidsabiedrībā uzsver, ka pirmā ceturkšņa rezultātus būtiski ietekmēja arī karadarbība Tuvajos Austrumos, kas radīja papildu spiedienu uz "airBaltic" finanšu un darbības rādītājiem. Reaģējot uz šo konfliktu, lidsabiedrība martā pārtrauca lidojumus uz Telavivu un Dubaiju, tādējādi tika atcelti 1,4% no visiem martā plānotajiem lidojumiem.

Šī situācija arī veicināja nenoteiktības palielināšanos uzņēmējdarbības vidē, ņemot vērā potenciālo ietekmi, ko rada augstākas degvielas cenas, gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi, garāki maršruti un papildu pamatdarbības izmaksu pieaugums.

Lidsabiedrībā atzīmē, ka pirmā ceturkšņa rezultāti liecina par ieņēmumu un pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu, tostarp vairākiem pirmajā ceturksnī reģistrētiem rekordiem, kā arī darbības rādītāju uzlabošanos EBITDAR līmenī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, bet zaudējumu apmēru ietekmējuši faktori, kas nav saistīti ar lidsabiedrības pamatdarbību.

Apgrozījuma pieaugumu lidsabiedrībā skaidro ar pārvadāto pasažieru skaita un veikto lidojumu pieaugumu, kā arī labākiem komercdarbības rādītājiem un ACMI nomas pakalpojumu pieaugumu.

"airBaltic" papildina, ka šā gada pirmie trīs mēneši aviācijas nozarei ir sezonāli vājāks periods. Tomēr koriģētā EBITDAR peļņa šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz septiņiem miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties kopējo ieņēmumu pieaugumam, ieņēmumu kāpumam uz vienu pasažieri un efektīvākai lidmašīnu izmantošanai.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns norāda, ka no darbības viedokļa "airBaltic" pirmais ceturksnis bija stabils ar pārvadāto pasažieru skaita un veikto lidojumu pieaugumu un uzlabotu EBITDAR rādītāju. "Tomēr darbības vide kopumā aviācijas nozarē joprojām ir sarežģīta, un ārējie faktori turpina ietekmēt "airBaltic" finanšu rezultātus. 2026. gadā galvenokārt koncentrēsimies uz ieņēmumu kvalitāti, izmaksu disciplīnu, kā arī pilnvērtīgu flotes pieejamības izmantošanu," viņš uzsver.

Vienlaikus flotes pieejamība šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, uzlabojās. 2026. gada pirmajā ceturksnī neviens "airBaltic" lidaparāts nebija uz zemes "Pratt & Whitney" dzinēju problēmu dēļ, savukārt pagājušā gada attiecīgajā periodā šī iemesla dēļ vidēji 13 lidmašīnas nevarēja veikt lidojumus.

2026. gada februārī "airBaltic" saņēma vēl divas "Airbus A220-300" lidmašīnas, tādējādi marta beigās lidsabiedrības flotē bija 53 lidmašīnas. Patlaban "airBaltic" flotē ir 55 "Airbus A220-300" lidmašīnas.

Raugoties nākotnē, "airBaltic" turpina koncentrēties uz darbības efektivitātes uzlabošanu, ieņēmumu kvalitātes stiprināšanu, kā arī gan sava maršrutu tīkla, gan ACMI nomas pakalpojumu tālāku attīstību.

Paredzams, ka uzlabota flotes pieejamība un turpmāka sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem sekmēs lidsabiedrības darbības rezultātus 2026. gadā.

"airBaltic" koncerns 2025. gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 132,719 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 27,8% - līdz 29,348 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.

Vēstīts arī, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

• LETA