Dabasgāzes sadales sistēmas vidējo tarifu plānots samazināt par 4,4%, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs

Rīga, 27. nov., LETA. Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, aģentūru LETA informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Maksājums pieaugs daļai dabasgāzes lietotāju, kuriem ir lielāks fiksētās maksas īpatsvars jeb ļoti mazs patēriņš. Tarifu projektā paredzēts, ka mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē ēdiena pagatavošanai, vidējais maksājums pieaugs par apmēram 0,8 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mēnesī, savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē apkures vajadzībām, vidēji maksājums samazināsies par vienu eiro bez PVN mēnesī.

Galvenās izmaiņas paredz, ka tiks ieviestas jaunas fiksētās maksas kategorijas un turpmāk tiks noteikti tikai divi sezonālie tarifi.

Jaunajā tarifu projektā ir saglabāta esošā tarifu struktūra, kas ietver fiksēto un mainīgo komponenti atkarībā no lietotāja pieslēguma jaudas un dabasgāzes patēriņa, kā arī ir ieviestas vairākas izmaiņas.

Lai nodrošinātu taisnīgāku izmaksu sadali starp lietotājiem, no 2026. gada pašreizējā fiksētās maksas kategorija lietotājiem ar slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā tiks sadalīta divās atsevišķās grupās - līdz četriem kubikmetriem stundā un no četriem līdz sešiem kubikmetriem stundā. Šīs izmaiņas ļaus precīzāk pielāgot tarifus atbilstoši lietošanas paradumiem.

"Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane skaidro, ka lielākā daļa sadales sistēmas operatora izmaksu ir fiksētas, tāpēc jaunajā tarifu projektā ir veiktas izmaiņas, lai tarifu struktūra precīzāk atspoguļotu faktiskās izmaksas. Jaunas fiksētās maksas kategorijas ieviešana ļaus mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkures vajadzībām, nodrošināt lielāku izmaksu prognozējamību un veicinās sadales sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā.

Tarifa izmaiņas saistītas ar to, ka, salīdzinot ar 2021. gadu, prognozētais dabasgāzes patēriņš 2026. gada tarifā tiek plānots par 38% mazāks. Vienlaikus vairāk nekā 90% sadales sistēmas uzturēšanas izmaksu ir fiksētas, kas nozīmē, ka mazāks patēriņš ne vienmēr nozīmē mazākas izmaksas. Kopš 2021. gada ir novērojams inflācijas pieaugums 35,7% apmērā, tomēr 2026. gada tarifu projektā iekļautās ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar 2021. gada apstiprināto izmaksu apmēru ir pieaugušas vien par 5%. Šāds zems izmaksu pieaugums skaidri atspoguļo iepriekšējos gados īstenoto efektivitātes pasākumu ietekmi, kas ir būtiski palīdzējuši ierobežot tarifu kāpumu. To pozitīvā ietekme būs jūtama arī turpmākajos regulatīvajos periodos, min kompānijā.

Pētersone-Godmane norāda, ka, neskatoties uz pēdējo gadu izaicinājumiem, tostarp augsto inflāciju, energoresursu cenu svārstībām un darbaspēka izmaksu pieaugumu, "Gaso" ir spējusi optimizēt uzņēmuma darbību, iepriekšējā regulatīvajā periodā nodrošinot vairāk nekā 37 miljonu eiro izmaksu ietaupījumu.

"Pateicoties veiktajiem efektivitātes pasākumiem, esam ierobežojuši sadales tarifu pieaugumu, nodrošinot ilgtspējīgu un stabilu pakalpojumu mūsu klientiem. Vidējā tarifa samazinājums par 4,4% nav iespējams bez būtiskas un ilgstošas uzņēmuma efektivitātes stiprināšanas," pauž Pētersone-Godmane.

"Gaso" vadītāja skaidro, ka galvenie efektivitātes pasākumi, kas ļāvuši sasniegt vairāk nekā 37 miljonu eiro ietaupījumu, ir dažādu procesu optimizācija, energoefektivitātes izmaksu optimizēšana, kā arī ar dabasgāzes zudumu izmaksu samazināšanu saistīti pasākumi. Efektivitātes programmas ietvaros pēdējo gadu laikā uzņēmums ir optimizējis personāla struktūru par vairāk nekā 150 amata vietām atbilstoši darba apjoma un efektivitātes kritērijiem, pārskatot un modernizējot darba procesus. Šī strukturālā optimizācija ir nodrošinājusi ilgtermiņa personāla izmaksu ietaupījumu un veicinājusi tarifu stabilitāti.

"Gaso" uzsver, ka veiktie efektivitātes pasākumi ir pilnībā pamatoti un atbilst gan spēkā esošajai tarifu metodikai, gan Eiropas Savienības (ES) tiesu prakses nostiprinātiem principiem, kas nosaka pienākumu regulatoriem nodrošināt uzņēmumiem pienācīgus stimulus efektivitātes veicināšanai. Izmaksu optimizācija, tostarp resursu strukturāla pārskatīšana, ir bijusi nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju un ierobežotu tarifu pieaugumu patērētājiem.

Pētersone-Godmane norāda, lai arī "Gaso" ir strādājusi stingri regulējošo normatīvo metodiku ietvarā un ir pilnībā atspoguļojusi veiktos efektivitātes pasākumus, ar SPRK nav panākta vienota izpratne par to, kā efektivitāte būtu jāataino tarifā.

"Regulatora šaurā efektivitātes definīcijas interpretācija būtiski ierobežo uzņēmuma iespējas ilgtermiņā noturēt zemas izmaksas, un tas raisa bažas par patērētāju interešu aizsardzību nākotnē. Ja efektivitātes stimuli tiek mazināti, kļūst sarežģīti uzturēt motivāciju uzņēmumos turpināt optimizācijas procesus. Tāpat nopietnas raizes rada tas, ka kapitāla korekcija lēmumā piemērota ar atpakaļejošu spēku, kas neatbilst labas regulācijas un tiesiskās paļāvības principiem," pauž Pētersone-Godmane, piebilstot, ka šie jautājumi ir nodoti juridiskai izvērtēšanai.

Jau vēstīts, ka 2024. gadā "Gaso" strādāja ar 67,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro.

"Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Taču 2023. gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas uzņēmums "Elenger Grupp".

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

• LETA