Latvijā kredītu apjoms pret IKP ir viens no zemākajiem eirozonā

Rīga, 28. okt., LETA. Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, tomēr nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, teikts Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 15,3%, bet mājsaimniecībām - par 9,9%.

Līdzīga tendence bija vērojama arī 2026. gada pirmajā pusgadā, kad nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu pieauga par 14,4%, bet mājsaimniecībām - par 10,6%. Šie pieauguma tempi ir vieni no straujākajiem eirozonas valstīs.

Kreditēšana turpina augt straujāk nekā Latvijas IKP. Kopējā nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma attiecība pret IKP kopš 2024. gada sākuma zemākā punkta palielinājusies par 3,8 procentpunktiem un 2026. gada otrajā ceturksnī sasniegusi 32,5%.

Tomēr, neraugoties uz kreditēšanas pieaugumu, kredītu atlikuma attiecība pret IKP Latvijā joprojām saglabājas viena no zemākajām eirozonā. Pārskatā norādīts, ka kreditēšanas aktivitātes kāpums pēdējos gados ir ļāvis Latvijai mazināt atpalicību no citām eirozonas valstīm.

Latvijas Banka pārskatā secina, ka kreditēšanas kāpums nav koncentrēts tikai atsevišķos kredītu veidos vai tautsaimniecības nozarēs, bet vērojams plašā kredītu produktu spektrā. Par noturīgāku kreditēšanas atkopšanos liecina arī tas, ka nozīmīgu daļu no uzņēmumu kreditēšanas pieauguma veidojuši jauni klienti, kuriem pēdējo gadu laikā nav bijis aktīvu kredītsaistību kredītiestādēs.

Pārskatā norādīts, ka vairāki faktori liecina, ka kreditēšanas pieaugums galvenokārt saistāms ar lielāku aizdevēju gatavību finansēt plašāku uzņēmumu un mājsaimniecību loku. Uz to norāda gan salīdzinoši riskantāku pirmreizējo kredītņēmēju īpatsvara pieaugums, gan uzņēmumu aptauju rezultāti, kas liecina par augstāku apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvaru, īpaši mazo un mikrouzņēmumu segmentā.

Vienlaikus finansējuma pieejamību joprojām ierobežo salīdzinoši augsta kredītu cena, ierobežotas procentu likmju fiksācijas iespējas un stingras nodrošinājuma prasības. Lai gan uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties, tas nav atspoguļojies būtiski lielākā pieprasījumā pēc ārējā finansējuma, jo daļa uzņēmumu kredītu nosacījumus joprojām vērtē kā nepievilcīgus.

• LETA