Nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā par 1,3% atpalika no plānotā

Rīga, 29. jūl., LETA. Latvijā nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,714 miljardi eiro, kas ir par 99,1 miljonu eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā pusgadā bija par 305,7 miljoniem eiro jeb 4,1% lielāki nekā 2025. gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 103,4 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 327,2 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,132 miljardus eiro, kas ir par 76,9 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,192 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,4 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 389,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,2 miljoniem eiro jeb 1,1% vairāk, nekā plānots.

2026. gada pirmajā pusgadā visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 2,905 miljardi eiro, kas ir par 0,6% mazāk, nekā plānots.

Vienlaikus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 2,053 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,3 miljardus eiro, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 629,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 313,9 miljonus eiro, kas ir par 4,4% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 138,6 miljonus eiro, kas ir par 8,2% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem, neieskaitot alu, - 106,4 miljonus eiro, kas ir par 11,8% mazāk, nekā plānots, par alu - 26,3 miljonus eiro, kas ir par 12,7% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 24,6 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN) šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 454,2 miljoni eiro, kas ir par 1,6% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 156,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% mazāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 61,2 miljonus eiro, kas ir par 8,6% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 38,6 miljonus eiro, kas ir par 14,1% vairāk, nekā plānots.

Solidaritātes iemaksas šogad pirmajos sešos mēnešos veiktas 39,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,7% mazāk, nekā plānots, izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 32,1 miljonu eiro, kas ir par 1,6% mazāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi veidoja 29,9 miljonus eiro, kas ir par 34,9% mazāk.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 11,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,2% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 2,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 9,9 miljardi eiro, kas ir par 937,4 miljoniem eiro jeb 10,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Turpinot palielināties privātajam patēriņam un vidējai darba samaksai, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauga par 389,2 miljoniem eiro jeb 5,6% un sasniedza 7,284 miljardus eiro.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pusgada plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tika izpildīts 98,6% apmērā jeb ieņēmumi bija par 103,4 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpildes dēļ.

Finanšu ministrijā piebilda, ka mazāk, nekā plānots, iekasētas arī kredītiestāžu solidaritātes iemaksas, jo, saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides.

Arī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija zem plānotā līmeņa, galvenokārt samazinoties ieņēmumiem no poligonos apglabātajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un vienlaikus uzlabojoties atkritumu šķirošanas infrastruktūrai un iedzīvotāju paradumiem.

Ministrijā prognozēja, ka šogad kopbudžeta nodokļu ieņēmumi būs par 66 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots valsts budžeta likumā.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka Saeima janvārī nolēma palielināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, no 1. aprīļa samazināt, un šo normu pagarināja līdz šā gada beigām. Līdz ar to akcīzes nodokļa ieņēmumi netiek saņemti pilnā apmērā. Vienlaikus, samazinoties patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu daudzumam, kas, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad pirmajos sešos mēnešos sarukuši par attiecīgi 16% un 4,7%, un, neskatoties uz nodokļa likmju paaugstināšanu gada sākumā, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2026. gada pirmajā pusgadā pieauguši par 27,2 miljoniem eiro jeb 4,5% un sasniedza 629,7 miljonus eiro.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 1,3 miljardi eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2025. gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir par 43,3 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk. Pieaugumu noteica ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro - līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem šogad pirmajā pusgadā pieauga par 5,2%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro - līdz 780 eiro šā gada 1. janvārī.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka darba samaksas fonda pieaugums šogad ir nedaudz lēnāks, jo pirms gada tas bija tuvu 6%. Likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktā norma, kas pašvaldībām garantē prognozētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, pusgadā ir palielinājusi pašvaldību budžetā ieskaitīto daļu par 64,7 miljoniem eiro jeb 6,7%, savukārt valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinājās par 21,4 miljoniem eiro jeb 7,2%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un PVN ieņēmumu pieaugums, skaidroja ministrijā. VSAOI kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, saņemtas 2,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 167,3 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk nekā pirms gada. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju pirmais līmenis) turpina ietekmēt likmes viena procentpunkta pārdale, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju otrais līmenis) sešos mēnešos par 21,5 miljoniem eiro jeb 5,2%.

Gada inflācijai jūnijā sasniedzot 3,4% un mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējam apgrozījumam maijā faktiskajās cenās pieaugot par 8%, salīdzinot ar 2025. gada maiju, pamatā kāpjot degvielas un nepārtikas preču apjomiem, PVN ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecōgo periodu pirms gada, pieauga par 120,7 miljoniem eiro jeb 6,2% un bija 2,1 miljards eiro. Atbilstoši VID datiem šā gada pirmajā pusgadā PVN iemaksu lielāko pieaugumu nodrošināja nodokļu maksātāji tirdzniecības, pakalpojumu, energoapgādes un apstrādes rūpniecības nozarēs.

FM atzīmē, ka UIN ieņēmumi 2026. gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 454,2 miljonus eiro, kas ir par 40,8 miljoniem eiro jeb 8,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā.

Savukārt kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi, jūnijā saņemot dividenžu maksājumus 312,3 miljonu eiro apmērā, 2026. gada pirmajā pusgadā bija 708,4 miljoui eiro apmērā. Tie iekasēti par 40,1 miljonu eiro jeb 6% vairāk nekā pirms gada, un pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 44,5 miljoniem eiro lielāki nekā pērn ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā un par 25,3 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksām valsts speciālajā budžetā. Savukārt ieņēmumi no dividendēm valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā saņemti par 23,2 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, par 8,5% atpaliekot no plānotā.

• LETA