Publicēta: 09:53 15. jūnijs, 2022

VID atklājis vairāk nekā 400 mēģinājumu pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas

Rīga, 15.jūn., LETA. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis vairāk nekā 400 gadījumu, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā aģentūrai LETA sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi.

Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar līgumu falsifikāciju, jo ir izņēmumi, kas ļauj ievest preces, ja spēkā ir pirms sankciju noteikšanas noslēgts līgums. Tādēļ ir mēģinājumi falsificēt līgumus, mainot to darbības termiņus.

Vēl viena lieta, uz ko norādījuši visi Eiropas Savienības muitas dienesti, ir saistīta ar to, ka muitas kontrole balstās uz preču kodiem, bet pirmajā sankciju paketē bija preču apraksti, nevis kodi. Tad VID speciālisti kopā ar Ārlietu ministriju piemeklēja šīm precēm kodus. Jaunzeme uzsvēra, ka tas bijis ļoti liels darba apjoms. 

Jaunzeme atzina, ka patlaban pārkāpumu skaits mazinās, taču arī atslābt VID nevarot.

Jautāta, kas ir lielākie pārkāpēji - Latvijas uzņēmumi vai Krievijas un Baltkrievijas piegādātāji, Jaunzeme skaidroja, ka to tik vienkārši nevar pateikt, jo ķēde ir gara - pasūtītājs, piegādātājs, pārvadātājs, iekrāvējs.

"Ne jau kravas auto šoferis zina, vai tās preces, kuras viņš ved, ir vai nav sankciju sarakstā, tādēļ atbildība šajā gadījumā ir uz pasūtītāju un piegādāju pleciem, kuri laikam cer, ka konkrēto kravu nepamanīs," teica Jaunzeme.

Jautāta, kā karš Ukrainā un sankcijas ietekmējušas kontrabandas apjomus, Jaunzeme atzina, ka kontrabandistiem tagad klājas grūti, jo kontroles ir vairāk. Jaunzeme sacīja, ka tagad vairs neesot tādas situācijas, ka kontrabandas preces tiek atklātas katru dienu. 

"Taču pašlaik ir attīstījusies cita lieta. Pandēmijas laikā nebija pasažieru pārvadājumu ne no Krievijas, ne Baltkrievijas. Tagad Baltkrievija ir ieviesusi bezvīzu režīmu un cilvēki uz Baltkrieviju brauc daudz. Tādēļ, ja mēs skatāmies uz muitas darba apjomu, tad izkontrolēt, vai katrs cilvēks neved iekšā virs normatīva degvīna pudeli, prasa daudz vairāk resursu nekā lielo kravas automašīnu kontrole. Darba ir vairāk. Plus vēl mums ir jākontrolē, vai netiek ievestas sankcijām pakļautās preces, tādēļ tas noēd mūsu kapacitāti. Mēs arī nevaram izlikties, ka šīs vieglās automašīnas uz Baltkrieviju nebraukā," stāstīja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka vienmēr būs cilvēki, kuri ir gatavi uzspēlēt "krievu ruleti" un mēģināt nopelnīt, riskējot. Pašlaik ir pavērusies liela tirgus niša, jo pārvadājamās preces ir, bet Krievijā un Baltkrievijā reģistrēti pārvadātāji tās vest nevar. "Bija arī mūsu pārvadātāji, kuri, neraugoties uz mūsu brīdinājumiem, ka partneris ir neprognozējams un mēs nevaram garantēt, kā viņi varēs atgriezties un cik dienu vai nedēļu uz robežas nāksies stāvēt rindās, brauca," piebilda Jaunzeme.

Visu interviju ar Jaunzemi var lasīt informācijas aģentūras LETA sadaļā "LETA+" (https://www.leta.lv/plus/8BD51D78-CE9E-4FAD-9C06-2A0CD8F52ED7/ ) un biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas" (https://nozare.lv/comments/item/8BD51D78-CE9E-4FAD-9C06-2A0CD8F52ED7/ ).

  • LETA