Nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos par 0,9% atpalika no plānotā

Rīga, 1. sept., LETA. Latvijā nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 9,134 miljardi eiro, kas ir par 85,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos bija par 418,1 miljonu eiro jeb 4,8% lielāki nekā 2025. gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos veidoja 8,676 miljardus eiro, kas ir par 95,7 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 436 miljoniem eiro jeb 5,3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,273 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,403 miljardu eiro apmērā, kas ir par 47,1 miljonu eiro jeb 3,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 457,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,5 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots.

2026. gada septiņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 3,436 miljardi eiro, kas ir par 0,4% mazāk, nekā plānots.

Vienlaikus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 2,434 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,9% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,603 miljardus eiro, kas ir par 1,5% mazāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 735,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 362,7 miljonus eiro, kas ir par 5,9% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 164,9 miljonus eiro, kas ir par 8,5% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem, neieskaitot alu, - 125,1 miljonu eiro, kas ir par 11,2% mazāk, nekā plānots, par alu - 33,4 miljonus eiro, kas ir par 11,5% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 25,3 miljonus eiro, kas ir par 39,6% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN) šogad septiņos mēnešos iekasēti 505,8 miljoni eiro, kas ir par 1,7% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 162,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 71,1 miljonu eiro, kas ir par 8,9% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 48,6 miljonus eiro, kas ir par 23,7% vairāk, nekā plānots.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 44 miljonus eiro, kas ir par 32,9% mazāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 39,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,7% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 35,7 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 13,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,3% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 3,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 11,4 miljardi eiro, kas ir par 1,1 miljardu eiro jeb 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Augot privātajam patēriņam un vidējai darba samaksai, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad septiņos mēnešos palielinājās par 509,1 miljonu eiro jeb 6,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un sasniedza 8,643 miljardus eiro.

FM norādīja, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un PVN ieņēmumu kāpums. VSAOI kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, saņemtas gandrīz trīs miljardu eiro apmērā, kas ir par 195,7 miljoniem eiro jeb 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju pirmais līmenis) turpināja ietekmēt likmes viena procentpunkta pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju otrais līmenis) septiņos mēnešos par 18 miljoniem eiro jeb 3,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem.

PVN ieņēmumi septiņos mēnešos, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieauga par 178,8 miljoniem eiro jeb 7,9%. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka PVN iemaksu lielāko pieaugumu nodrošināja nodokļu maksātāji tirdzniecības, pakalpojumu, energoapgādes un apstrādes rūpniecības nozarēs. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums jūnijā faktiskajās cenās pieauga par 8,7%, salīdzinot ar 2025. gada jūniju, tādējādi sekmējot PVN iemaksu pieaugumu, atzīmēja FM.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 1,603 miljardu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2025. gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi pieauga par 66,7 miljoniem eiro jeb 4,3%. Pieaugumu noteica ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro - līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem septiņos mēnešos pieauga par 5,2%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro - līdz 780 eiro mēneši no šā gada sākuma.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos veidoja 505,8 miljonus eiro, kas ir par 42,6 miljoniem eiro jeb 7,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā. Tāpat samazinājums skaidrojams ar nodokļu regulējuma izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apmēra sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikme 3% apmērā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, izpildīts 98,9% apmērā jeb ieņēmumi bija par 95,7 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpildes dēļ. Mazāk nekā plānots iekasētas arī kredītiestāžu solidaritātes iemaksas, jo, saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija zem plānotā līmeņa, galvenokārt samazinoties ieņēmumiem no poligonos apglabātajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un vienlaikus uzlabojoties atkritumu šķirošanas infrastruktūrai un iedzīvotāju paradumiem, skaidroja FM.

Tāpat ministrijā norādīja, ka Saeimas pieņemtais lēmums no 1. aprīļa samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, un šo normu pagarināt līdz šā gada beigām ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus, tie netiek saņemti budžetā plānotajā apmērā. Vienlaikus, pēc VID datiem, šogad septiņos mēnešos patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu apmērs samazinājies attiecīgi par 16% un 4%, taču gada sākumā pieauga nodokļa likmes. Tādējādi kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi septiņos mēnešos pieauga par 25,2 miljoniem eiro jeb 3,6% un sasniedza 735,4 miljonus eiro.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos bija par 33,8 miljoniem eiro jeb 4,2% lielāki nekā pirms gada un veidoja 833,8 miljonus eiro. Ieņēmumu kāpumu galvenokārt nodrošināja par 44 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi nekā pirms gada no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā. Savukārt ieņēmumi no dividendēm valsts pamatbudžetā septiņos mēnešos saņemti 313,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 43,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, veidojot 88,7% no plānotā.

FM atzīmēja, ka šogad jūlijā, tāpat kā pērn, saņemti līdzekļi Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai 40 miljonu eiro apmērā. Valsts speciālajā budžetā strauji augušas uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksas. Šā gada septiņos mēnešos tās bija par 34,5 miljoniem eiro jeb 64,5% lielākas, sasniedzot 88 miljonus eiro. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtajai informācijai pieaug personu skaits, kuras izvēlas valsts fondēto pensiju shēmas kapitālu pievienot pensiju pirmajam līmenim. Tāpat vērojams dalībnieku uzkrātā kapitāla apmēra kāpums, ko veicina ilgāks uzkrāšanas periods un pozitīvāks ieguldījumu ienesīgums.

• LETA