Publicēta: 12:51 15. novembris, 2022

Eiroparlaments un ES dalībvalstis vienojas par ES budžetu 2023.gadam

Brisele, 15.nov., LETA--DPA. Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) aģentūru LETA informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Ministrijā arī norāda, ņemot vērā, ka ikgadējais budžets ietver Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021.-2027.gadam (DFS jeb "Multiannual Financial Framework", MFF) prioritātes, un, apstiprinot to, tiek prioritizēta konkrētā gada finanšu plūsma, finansējums nemainīgi būs pieejams dalībvalstu konverģences veicināšanai, ES ekonomikas atveseļošanai, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm, kā arī tiek paredzēts finansējums ārkārtas situācijām, Krievijas agresīvā kara seku mazināšanai un aizvien jauniem izaicinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.

FM informē, ka iepriekšējās nakts vienošanās rezultējās finansējuma palielinājumā Ukrainas atbalstam un tās robežvalstīm (Moldovai), Eiropas militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, lai transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai, tāpat vienošanās paredz stiprināt iekšējās un ārējās migrācijas finansēšanas programmas.

Panākta vienošanās arī par strīdīgāko jautājumu jeb budžeta kopapjomu un tajā pieejamo nesaplānoto finansējumu jeb rezervēm, lai gada laikā finansiāli reaģētu uz iepriekš neparedzētiem apstākļiem un notikumu attīstību.

Latvija visas budžeta apstiprināšanas procedūras laikā nemainīgi iestājās par nepieciešamību vienoties savlaicīgi un apstiprināt līdzsvarotu budžetu, kas nozīmētu gan finansējumu ES programmu un fondu pilnvērtīgai ieviešanai saskaņā ar dalībvalstu prioritātēm un aktuālo situāciju ES, it sevišķi kara situāciju Ukrainā un tās vajadzībām, gan zināmu nesaplānoto resursu apjomu iepriekš neparedzamu situāciju risināšanai, pauž FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka arī 2023.gadā Latvija turpinās saņemt tai iezīmēto finansējumu Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, kas veido lielāko daļu no kopējā saņemtā finansējuma. Finansējumu Latvija saņems transporta un enerģētikas infrastruktūras uzlabojumiem, militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, migrācijas plūsmas risināšanai, pētniecībai un zinātnei un citu ES politiku ieviešanai.

  • LETA