Publicēta: 14:27 30. aprīlis, 2021

Uzņēmēju noskaņojums rūpniecībā un mazumtirdzniecībā aprīlī kļuvis pozitīvs

Rīga, 30.apr., LETA. Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā 2021.gada aprīlī pakāpušies virs nulles līmeņa, kā arī rādītāji uzlabojušies pakalpojumu sektorā un būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, aprīlī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija 1,4%. Pēdējo reizi pozitīva vērtība (2,2%) bija 2020.gada oktobrī. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,2 procentpunktiem. 

Statistikas pārvaldē norādīja, ka noskaņojuma rādītāja pieaugumu ietekmēja daudz pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trijos mēnešos. 

Noskaņojuma rādītājs aprīlī palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Lielākajā daļā minēto nozaru noskaņojums, pēc daudzu mēnešu pārtraukuma, sasniedzis pozitīvu vērtību, tostarp optimistiskākie ir degvielas mazumtirgotāji (21,6%). Negatīvi noskaņojuma rādītāji joprojām saglabājās nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (-6,9%) un automobiļu pārdošanā (-10,2%).

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka 52% aptaujāto mazumtirgotāju aprīlī atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar martu, samazinājies par diviem procentpunktiem. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežojusi arī konkurence attiecīgajā tirdzniecības sektorā (36%) un nepietiekams pieprasījums (24%). Aprīlī, salīdzinot ar martu, nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai - tādu bija 14%.

Pakalpojumu sektorā 2021.gada aprīlī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -3,8%. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,9 procentpunktiem. 

Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī lielākajā daļā tas joprojām ir negatīvs. Būtisks uzlabojums arī vairākās pakalpojumu nozarēs, kurās Covid-19 ietekmē tas ilgstoši bija īpaši zems: ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē par 50,5 procentpunktiem, izmitināšanā - par 34,8 procentpunktiem, bet ēdināšanā un gaisa transportā - attiecīgi par 26,4 un 27,8 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 29% pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 32% respondentu norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29% un 15% aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Noskaņojuma rādītājs būvniecībā šogad aprīlī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -13,7%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 7,4 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trijos mēnešos un pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Noskaņojuma rādītājs pieauga visās būvniecības jomās - ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums - to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 37% aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 33% respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 13% uzņēmumu. Aprīlī nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības - abus faktorus norādījuši 11% būvniecības uzņēmumu. Savukārt 15% respondentu aprīlī neizjuta ierobežojošos faktorus saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs aprīlī sasniedza 3%, kas ir par 8,6 procentpunktiem vairāk nekā martā, un tas ir pozitīvs pirmo reizi kopš 2020.gada februāra. 

Statistikas pārvaldē norādīja, ka to ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un būtiski optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). 

Lielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, pārtikas produktu ražošana, apģērbu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošanā. Savukārt samazinājums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiski uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020.gada aprīli, par 37,7 procentpunktiem palielinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apmēram nākamajos trijos mēnešos, sasniedzot 6,9 procentpunktus, tostarp būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz NVS dalībvalstīm. Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trijos mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū, sasniedzot pozitīvas vērtības gan vietējā tirgū, gan arī ārējā tirgū ES valstīs, kā arī uzņēmumu kopējo pasūtījumu apmērs pēdējos trijos mēnešos.

Salīdzinot ar šā gada martu, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (32% respondentu), bet pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu - attiecīgi 19% un 17% aptaujāto uzņēmumu. Covid-19 ietekmi aprīlī norādījuši 16% respondentu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (26% respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet būtiski pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu.

2021.gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 101,73, kas ir par 11 punktiem vairāk nekā martā. 

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

  • LETA