"DAIF Latvija" vadītāja: Latvija pietiekami neizmanto vietējo dronu ražotāju potenciālu

Rīga, 20. maijs, LETA. Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un citas drošības struktūras pietiekamā apmērā neizmanto Latvijas dronu ražotāju potenciālu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Viņa norādīja, ka ir jānodala divi savstarpēji cieši saistīti aspekti. Viens ir industrijas spējas ražot modernus dronus un pretdronu risinājumus. Otrs - vai valsts un drošības institūcijas šos risinājumus izmanto - savlaicīgi iegādājas un integrē operacionālā darbībā, jo ražošanas un publisko iepirkumu norise ir divi pilnīgi dažādi procesi.

"Kamēr industrija cenšas atrast dzirdīgas ausis pašmāju tirgū, tikmēr ārvalstu armijas daudz aktīvāk rod labākos risinājumus Latvijā. Secīgi uzdodams jautājums, kādēļ iepērk, integrē un izmanto Latvijā ražotos dronus un pretdronu risinājumus citās valstīs - Ukrainā, Lielbritānijā, Beļģijā un citviet, bet ne mūsu pašu valstī," pauž Egle.

Viņa uzsver, ka Latvijas drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi jau vairākkārt ir pierādījuši tehnoloģisko un inovatīvo kapacitāti. Uzņēmumi ne tikai spēj ražot dronus un pretdronu sistēmas, bet arī ļoti īsā laikā izstrādāt un ieviest jaunus, mūsdienīgus risinājumus, pielāgojoties kara un drošības vides realitātei. Latvijas uzņēmēji regulāri piedalās lauka testos, starptautiskās konferencēs, semināros un militārajās demonstrācijās, kur atkārtoti apliecina tehnoloģiju efektivitāti.

Egle skaidro, ka Latvijā, sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaules mērogā, tiek ražoti virszemes, zemūdens, ūdens un gaisa droni, kā arī pretdronu risinājumi, tostarp viltus signālu un traucējumu radīšanas sistēmas. Turklāt šie risinājumi nav tikai eksperimentālas idejas vai prototipi - tie tiek eksportēti un izmantoti starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem ir noslēgti līgumi gan ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, gan ar citu kontinentu partneriem.

"Tieši tādēļ ir īpaši paradoksāli tas, ka situācijā, kad citu valstu armijas aktīvi iepērk un izmanto Latvijā ražotus dronus un pretdronu sistēmas, mūsu pašu valstī šo risinājumu integrācija notiek lēni un nepietiekami. Jā, Latvijā ir noslēgti atsevišķi līgumi par dronu un to sistēmu izstrādi un iegādi. Ir izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs. Ir sperti soļi pareizajā virzienā, bet - tie ir tikai daži soļi, kopējās distances mērošanai tas ir stipri par maz un tie ir par lēnu," uzskata Egle.

Viņa atzīst, ka, neskatoties uz industrijas un uzņēmumu atvērtību sadarbībai, konsultācijām, demonstrācijām, semināriem, sapulcēm, pilnvērtīga un nepārtraukta sadarbība starp industriju un lietotājiem joprojām klibo.

Egles ieskatā izšķiroši ir rast atbildi - ja Latvijas uzņēmumi spēj radīt pasaules līmeņa tehnoloģijas, kādēļ tās savlaicīgi un pietiekamā apjomā netiek izmantotas pašas Latvijas drošības stiprināšanai. Egle norāda, ka Latvijas uzņēmumi piedāvā pretdronu tehnoloģijas, kas tiek testētas uz lauka, turklāt šos testus spēj veiksmīgi izturēt.

Tehnoloģijas tiek demonstrētas valsts institūcijām, Aizsardzības ministrijai, NBSun citām drošības struktūrām, min Egle, piebilstot, ka dronu tehnoloģijas arvien tiek pilnveidotas - sekojot līdzi notiekošajam karā, izmantotajām taktikām, tehnoloģijām, pieejām. Taču "DAIF Latvija" līdz galam nezināmu iemeslu dēļ, Latvijā ražotie risinājumi bieži netiek iepirkti tādā daudzumā un tempā, kā to prasa drošības situācija.

Pēc viņas teiktā, Latvijai ir jāpiemēro publisko iepirkumu sistēma ārkārtējiem apstākļiem, jāintegrē jaunās tehnoloģijas aizsardzības spēju doktrīnās un jānodrošina plaša apmācību programma, risinājumu integrācijā, tostarp civilmilitārās sadarbības ietvaros.

Tas, ka ārvalstu armijas aktīvi iepērk un izmanto Latvijā radītus dronus un pretdronu sistēmas, bet Latvijā pašu ražotāji nereti paliek otrajā plānā, Egles vērtējumā ir nopietns signāls par nepietiekami izmantotu potenciālu. Tāpat Egle uzsver, ka tas ir būtisks reputācijas trieciens līdzšinējai politiskajai pieejai, kur publiskajā telpā tika daudz runāts par dronu industrijas attīstību, bet praksē vietējās tehnoloģijas netika pilnvērtīgi integrētas valsts drošības sistēmā.

Egles skatījumā pašlaik absolūti nepamatoti tiek diskreditēta Latvijas dronu industrija, jo nav bijušas situācijas, kad Latvijā ražots drons nebūtu spējis izpildīt uzdevumu vai Latvijā radīts pretdronu risinājums nebūtu nostrādājis atbilstoši izvirzītajām prasībām.

"Dronu incidenti Latvijā acīmredzami kļuvuši par ērtu instrumentu arī politiskajām manipulācijām un Kremļa dezinformācijai. Redzams, ka šī situācija tiek izmantota politiskās spēlēs un naratīvu veidošanā īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Tas diemžēl novedis arī pie valdības destabilizācijas un aizsardzības ministra demisijas, ko Ministru prezidente pamatoja arī ar novilcinātiem lēmumiem pretdronu tehnoloģiju iegādē," min Egle.

Viņa pauž uzskatu, ka Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja balstīt drošību uz pašu uzņēmumu radītām tehnoloģijām. Latvijas kompānijām, pēc Egles teiktā, ir zināšanas, inovācijas, ražošanas kapacitāte un eksporta pieredze, dronu industrija ražo, pilnveido, inovē un eksportē.

Egles vērtējumā Latvija ir starptautiski atzīta dronu ražošanas līdere, bet valstij, armijai un drošības dienestiem ir jāspēj daudz straujāk pieņemt lēmumus, daudz ciešāk sadarboties ar vietējo industriju un daudz mērķtiecīgāk integrēt Latvijā radītos risinājumus mūsu drošības sistēmā.

"Latvijas drošība nevar balstīties tikai uz skaļiem saukļiem vai prezentācijām konferencēs. Tai ir jābalstās reālos iepirkumos, partnerībā un tehnoloģiju izmantošanā," uzsver Egle.

"DAIF Latvija" ir dibināta 2013. gadā un apvieno 150 biedrus, kas pārstāv plašu tautsaimniecības nozaru loku, izglītības un pētniecības institūtus, kā arī ievērojamākos starptautiskos ražotājus.

• LETA