Baltijas valstis vienojušās par "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam

Rīga, 22. sept., LETA. Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam, otrdien žurnālistiem pavēstīja premjers Andris Kulbergs (AS).

Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu.

"Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei," uzsvēra Kulbergs.

Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Baltijas valstis oficiāli atzīst, ka 2030. gads vairs nav īstenojams. Viņš skaidroja, ka tas ir elementārs aprēķins, jo būvniecības kapacitāte patlaban nav pieejama, tostarp materiāli, tehnika, darbinieki. "Ja uzspiedīsim termiņu, cena ļoti ātri kāps augšā," uzsvēra premjers.

Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.

"Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt," teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.

"Nākamais Eiropas finansējums būs pieejams 2029. gadā. Mēs objektīvi nepiekļūtu šai naudai un pazaudētu iespēju to izmantot, ja šādā veidā uzstātu uz 2030. gada termiņu," uzsvēra Kulbergs.

Tāpat viņš informēja, ka Latvijas ieskatā projektu nevar turpināt ar tādu izmaksu bāzi, tādēļ Baltijas valstīm ir jāvienojas par tehnisko noteikumu pārskatīšanu. Pēc viņa teiktā, daudzi tehniskie noteikumi ir pārsniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasības, kas būtiski sadārdzina projektu.

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka otrdien Kulbergs, Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals kopīgā videokonferencē panāca vienošanos par Baltijas valstu kopīgo nostāju koordinētai "Rail Baltica" projekta turpmākai īstenošanai, tostarp sarunām ar EK par turpmāko ES finansējumu "Rail Baltica" projektam.

Baltijas valstu deklarācijā valdību vadītāji apliecina "Rail Baltica" kā kopīga stratēģiska projekta nozīmi Eiropas drošības, militārās mobilitātes, savienojamības un konkurētspējas stiprināšanā un apņemas kopīgi strādāt, lai "Rail Baltica" pamattrases būvniecība nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā notiktu pēc iespējas tuvāk saskaņotajam grafikam.

Baltijas valstis centīsies nodrošināt ES finansējumu projektam, saglabāt ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 85% un radīt priekšnoteikumus nepārtrauktai būvniecībai līdz jaunā ES finanšu plānošanas perioda sākumam. Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās kopīgi aizstāvēt vismaz desmit miljardu eiro piešķīrumu "Rail Baltica" projektam ES daudzgadu finanšu shēmā. Tāpat premjerministri vienojās uzdot katras valsts transporta ministriem pārskatīt projekta izmaksas un regulāri tikties koordinētai rīcībai izmaksu samazināšanā.

Tāpat plānots sadarboties, lai samazinātu projekta izmaksas, uzlabotu projekta pārvaldību un nodrošinātu ciešāku savstarpējo rīcības koordināciju. Baltijas valstu līderi ir vienisprātis, ka "Rail Baltica" projekta potenciālu var realizēt tikai ar nepārtrauktu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, kas Baltijas valstis savieno ar pārējo Eiropu.

Baltijas valstu kopīgajā deklarācijā norādīts, ka Baltijas valstis apņemas nodrošināt, ka "Rail Baltica" galvenā līnija sāk darboties nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas periodā (2028.-2034. gadam), vienlaikus saglabājot ieceri turpināt būvniecību, pēc iespējas ievērojot pašlaik saskaņoto grafiku 2030. gadu, kas noteikts EK īstenošanas lēmumā.

Lai to panāktu, projekta partneri savlaicīgi nodos ekspluatācijā nepieciešamās vienotās sistēmas, noteiks to izbūves grafikus un ieguldījumu prioritātes, kā arī katras valsts saistības, lai kopīgi virzītu projektu uz priekšu. Šis process tiks cieši saskaņots ar EK un Poliju, nodrošinot vienotību attiecībā uz "Rail Baltica" savienojumu, finansēšanas mehānismiem, visaptverošiem darba plāniem un vienotiem īstenošanas termiņiem.

Deklarācijā arī minēts, ka, lai nodrošinātu nepārtrauktu būvniecību no 2026. gada līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais daudzgadu finanšu plāns, ir būtiski savlaicīgi nodrošināt pārejas finansējumu, kā arī saglabāt ES līdzfinansējuma likmi līdz 85%. Šāds risinājums ļaus Baltijas valstīm saglabāt stabilu būvniecības tempu, kontrolēt izmaksas un pilnvērtīgi izmantot pārrobežu infrastruktūrai pieejamās finansējuma iespējas nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā.

Projekta īstenošanas grafika saskaņošana ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu radīs drošu un efektīvu pamatu "Rail Baltica" projekta pabeigšanai, vienlaikus nodrošinot optimālu līdzsvaru starp ES un valstu finansējumu. Vienlaikus visas trīs Baltijas valstis centīsies koordinēt būvniecības jaudas, materiālu piegādi un darbaspēka resursus, lai mazinātu inflācijas un tirgus pārkaršanas risku.

Baltijas valstis arī savlaicīgi vienosies par kopīgiem standartiem, priekšroku dodot pārrobežu savienojumu izveidei un tādējādi nodrošinot ātrāku projekta īstenošanu un stingrāku izmaksu kontroli, teikts deklarācijā.

LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

• LETA