Rīga, 21. maijs, LETA. Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos četros mēnešos izkrāpti kopumā 5,718 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.
2026. gada pirmajos četros mēnešos īstenoti kopumā 1881 krāpšanas gadījums.
Tostarp šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 848 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 768 605 eiro, 825 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 736 eiro, kā arī 208 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 294 335 eiro.
Vienlaikus šogad pirmajos četros mēnešos novērsti 7410 krāpšanas gadījumi par kopumā 7,1 miljonu eiro.
Tostarp izdevies novērst 1644 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 001 753 eiro, 4100 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2974 061 eiro un 1666 citu krāpšanas gadījumu par 1 123 806 eiro.
Asociācijā aģentūrai LETA norādīja, ka šogad aprīlī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1797 finanšu krāpšanas mēģinājumus vairāk nekā 1,9 miljonu eiro apmērā. No visiem krāpšanas mēģinājumiem 79% tikuši novērsti. Vienlaikus krāpniekiem izdevies īstenot 466 gadījumus, kuros banku klientiem kopumā izkrāpts 1 561 661 eiro.
Lielākos zaudējumus aprīlī iedzīvotājiem joprojām radījusi telefonkrāpšana. Mēneša laikā reģistrēti 211 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros izkrāpti 985 085 eiro, savukārt finanšu iestādēm izdevies novērst 262 mēģinājumus 814 090 eiro apmērā.
Kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" apkopotā informācija par krāpšanas gadījumiem liecina, ka aprīlī īpaši aktīvas bija pikšķerēšanas kampaņas, kuru mērķis bija izkrāpt personas un maksājumu karšu datus. Krāpnieki izplatīja viltus paziņojumus banku un populāru pakalpojumu sniedzēju vārdā, aicinot steidzami "atjaunināt" konta vai maksājumu informāciju. Šajās shēmās tika izmantota steidzamības sajūta, draudi par konta bloķēšanu un saites uz viltus vietnēm, kas imitēja uzticamu organizāciju mājaslapas. Tāpat aprīlī fiksēti gadījumi, kuros krāpnieki, uzdodoties par kurjerpiegādes uzņēmumu vai valsts iestāžu pārstāvjiem, centās panākt, lai iedzīvotāji autentificētos ar "eParakstu".
Savukārt visvairāk krāpšanas mēģinājumu aizvadītajā mēnesī novērsts investīciju krāpšanā - finanšu iestādes apturējušas 1171 mēģinājumu 849 674 eiro apmērā. Vienlaikus īstenoti 209 investīciju krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 498 852 eiro. Tas liecina, ka krāpnieki naudas izkrāpšanas nolūkos joprojām izmanto viltotas investīciju platformas un sociālajos tīklos reklamētus solījumus par ātru peļņu.
Pēc "Cert.lv" novērotā, aprīlī īpaši izplatīti bija tā dēvētie dubultās apkrāpšanas gadījumi - cilvēkiem, kuri jau iepriekš cietuši no investīciju krāpšanas, tika solīta palīdzība atgūt zaudētos līdzekļus. Krāpnieki uzdevās par "konsultantiem" vai "juridiskajiem pārstāvjiem" un par šo "pakalpojumu" pieprasīja papildu maksājumus.
Cita veida krāpšanās aprīlī īstenoti 46 gadījumi, kuros izkrāpti 77 724 eiro, bet novērsti 364 mēģinājumi 262 019 eiro apmērā. Šajā kategorijā ietilpst dažādas krāpniecības shēmas, tostarp viltotas mājaslapas, viltus tirgotāji un citi gadījumi, kuros iedzīvotāji tiek psiholoģiski ietekmēti un pierunāti pārskaitīt līdzekļus krāpniekiem.
Kopumā 2026. gada pirmajos četros mēnešos finanšu iestādes novērsušas 7410 krāpšanas mēģinājumus 7 099 620 eiro apmērā, bet īstenots 1881 gadījums, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 5 717 676 eiro.
Lai pasargātu sevi no krāpniecības, FNA aicina nepārskaitīt naudu, neizpaust paroles un citus bankas piekļuves datus pēc telefoniska pamudinājuma, nepakļaujies steidzināšanai un biedēšanai, lai veiktu pārskaitījumu vai citu darījumu, kritiski izvērtēt solījumus par ātru un garantētu peļņu, kā arī aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar savu banku.
FNA biedri ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "BluOr Bank", "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā, "Signet Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Industra Bank" un "Magnetiq Bank". Asociācijas biedrs ir arī "Attīstības finanšu institūcija "Altum", ka arī asociācijai ir 23 asociētie biedri.
Jau ziņots, ka klientiem četrās Latvijas lielākajās bankās 2025. gadā kopumā 6667 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 12,22 miljoni eiro, bet novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14,031 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu izkrāptās summas apmērs samazinājās par 21,3%.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.