Publicēta: 15:25 28. marts, 2024

Valsts konsolidētajā kopbudžetā divos mēnešos bija 180,9 miljonu eiro pārpalikums

Rīga, 28.marts, LETA. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 2,912 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 2,732 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 180,9 miljonu eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 33,6 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada, taču joprojām atpaliek no pārpalikuma līmeņa periodā pirms pandēmijas - 2019.gada pirmajos divos mēnešos.

Šogad pārpalikumu kopbudžetā sekmēja pārpalikums valsts speciālajā un pašvaldību budžetā, kā arī atvasināto publisko personu budžetā. Savukārt, valsts pamatbudžetā izdevumiem pieaugot straujāk nekā ieņēmumiem, šā gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams deficīts 22,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1 miljonu eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Kopbudžeta ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos pieauguši par 269,8 miljoniem eiro jeb 10,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Ieņēmumu kāpumu pamatā FM skaidro ar saņemtiem ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šogad saņemti būtiski lielākā apmērā - par 155,1 miljonu eiro vairāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos. Tāpat ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024.gada divos mēnešos iekasēti 154,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 52,3 miljoniem eiro jeb 51,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar šā gada janvārī banku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos parādīsies kopbudžeta izdevumos, izmaksājot kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, skaidro FM.

Savukārt, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti par 44,1 miljonu eiro jeb 2,1% vairāk salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

FM atzīmē, ka iepriekšējos gados pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija būtiski straujāks - 2022.gadā pieauguma temps bija 19,4% un 2023.gadā - 13,7%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem augot visstraujāk. 

Ja 2022.gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 27,8% un 2023.gada pirmajos divos mēnešos par 25,9%, tad šogad PVN ieņēmumi iekasēti par 81,2 miljoniem eiro jeb 11,8% mazāk nekā pirms gada, veidojot 606,7 miljonus eiro. 

Augstā inflācija un energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus, informē FM. 

Būtisks kritums vērojams PVN ieņēmumos vairumtirdzniecības nozarē, kur mazākas iemaksas veikuši naftas produktu un degvielas, kā arī lauksaimniecības preču vairumtirgotāji. Savukārt būvniecības nozarē pērnā gada pēdējā ceturksnī bija vērojami augsti apjoma indeksi, kas sekmēja PVN ieņēmumu kritumu šā gada janvārī būtiski augstāku atmaksu dēļ nozarē, pauž ministrijā.

Turpretī darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieauguma temps turpina palielināties, informē FM. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2024.gada pirmajos divos mēnešos darba samaksas fonds pieaudzis par 11,1%. Privātajā sektorā pieaugums algu fondā bijis par 7,5%, kamēr sabiedriskajā sektorā - par 19,8%. Tādējādi sociālās iemaksas šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 749,4 miljonus eiro, pieaugot par 73 miljoniem eiro jeb 10,8%. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija 511,5 miljoni eiro, kas ir par 68,1 miljonu eiro jeb 15,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. IIN ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos pieauguši straujāk nekā ieņēmumi no sociālajām iemaksām, ko ietekmē IIN likmes progresivitāte un diferencētais neapliekamais minimums, kas pie augstāka darba samaksas līmeņa samazinās, tādējādi ar IIN apliekamai ienākumu bāzei kļūstot lielākai, skaidro FM.

Analizējot kopbudžeta izdevumus, kas 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija 2,7 miljardi eiro, vērojams pieaugums par 236,3 miljoniem eiro jeb 9,5% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. FM skaidro, ka izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ārvalstu finanšu palīdzības izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam ietvaros. Tāpat veikti maksājumi 16 miljonu eiro apmērā Atveseļošanas fonda projektiem un "Rail Baltica" izdevumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 18 miljonus eiro. 

Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniskai sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šogad pirmajos divos mēnešos bija par 74,3 miljoniem eiro mazāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 40,7 miljonus eiro.

Tāpat izdevumu pieaugumu kopbudžetā 2024.gada pirmajos divos mēnešos noteica būtiski pieaugušie kopbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas bija par 116,8 miljoniem eiro jeb 27,1% lielāki nekā gadu iepriekš un veidoja 547,5 miljonus eiro. 

FM skaidro, ka kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro līdz 700 eiro no šā gada 1.janvāra, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai.

Šogad pirmajos divos mēnešos kopbudžetā pieauga arī kapitālie izdevumi - par 122,3 miljoniem eiro - un bija 252,2 miljoni eiro. Būtisko kāpumu FM skaidro ar lielākiem izdevumiem valsts pamatbudžetā, kamēr pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi bijuši mazāki nekā pirms gada. Pamatbudžeta kapitālie izdevumi pieauguši pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā, kur februārī 145,3 miljoni eiro izlietoti Nacionālo bruņoto spēku tehnikas iegādei.

Darba samaksas kāpums un inflācija, kas ietekmē sociālo pabalstu un pensiju apmērus, šogad veicināja arī sociāla rakstura maksājumu pieaugumu kopbudžetā, norāda FM. Tie 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija 881,5 miljoni eiro un pieauga par 42 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiemdiviem mēnešiem. 

Saņēmēju skaitam paliekot pērnā gada līmenī, bet pieaugot vidējam apmēram, izdevumi vecuma pensijām valsts speciālajā budžetā auguši par 16,9 miljoniem eiro jeb 3,4%, un invaliditātes pensijām par 3,7 miljoniem eiro jeb 8,1%. Izdevumi slimības pabalstiem 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 5,4 miljoniem eiro jeb 8,4% lielāki nekā pirms gada. To arī noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums (šā gada divos mēnešos par 19,3%), kamēr saņēmēju skaits samazinājās par 8% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem. Sociāla rakstura maksājumi aug arī pašvaldību budžetā, palielinoties samaksai par sociālās aprūpes pakalpojumiem, tostarp aprūpei mājās.

Pašlaik FM strādā pie vispārējās valdības budžeta bilanču prognožu aktualizēšanas 2024.-2028.gadam, pamatojoties uz šā gada februārī atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Bilances tiks iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam, kuru plānots izskatīt Ministru kabinetā šā gada 30.aprīlī. 

FM jau informēja, ka atbilstoši aktuālajām makroekonomisko rādītāju prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2024.gadā palielināsies par 1,4%, savukārt 2025.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%, 2026.gadā izaugsme tiek prognozēta 2,5%, 2027.gadā 2,3% un 2028.gadā 2,3% apmērā.

  • LETA