KP šogad par konkurences pārkāpumiem piemērojusi 8,58 miljonu eiro sodu

Rīga, 2. nov., LETA. Šogad Konkurences padome (KP) par pārkāpumiem piemērojusi 8,58 miljonu eiro sodu, pirmdien Konkurences nedēļas atklāšanas pasākumā teica KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

Informējot par KP šā gada prioritātēm, Šmite norādīja, ka padomes nemainīgs uzdevums ir atklāt un novērst smagākos konkurences pārkāpumus, kā arī veikt padziļinātas tirgus izpētes. Vienlaikus mainīts izpētes fokuss - princips "mazāk ir vairāk" paredz mērķtiecīgāk izvēlēties jomas, kurās vērojamas pirmšķietamas problēmas vai kas ir būtiskas sabiedrībai un kurās KP ir svarīgi sniegt datos balstītu viedokli.

Runājot par birokrātijas mazināšanu, Šmite skaidroja, ka KP gadījumā tas saistīts ar apvienošanās uzraudzības regulējuma maiņu. Viņa norādīja, ka vismaz pēdējo 20 gadu laikā KP nav pieņēmusi aizliedzošus lēmumus par uzņēmumu apvienošanos, tādēļ ir pienācis laiks apvienošanās paziņošanas sliekšņus tuvināt Eiropas Savienības (ES) sliekšņiem. Tas tirgus dalībniekiem radītu plašākas iespējas apvienoties un iesniegt saīsinātos ziņojumus. Tāpat KP dienaskārtībā ir digitalizācija un modernizācija, un padome strādā pie vairākiem digitāliem rīkiem. Būtisks fokuss ir arī sabiedrības izglītošana, lai veicinātu izpratni un mazinātu konkurences pārkāpumu riskus.

Šmite atzīmēja, ka patlaban noslēgtas deviņas augstas prioritātes izpētes lietas, tostarp divas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, divas par aizliegtām vienošanām, kā arī pa vienai lietai par procesuālu pārkāpumu, konkurences neitralitātes pārkāpumu un saistošo noteikumu izpildes uzraudzību. Vienlaikus izbeigtas divas izpētes. Lietas skārušas tiešsaistes sludinājumu pakalpojumus, kokmateriālu un kafijas automātu tirdzniecību, apbedīšanas pakalpojumus un fotoradaru programmatūru.

Pērn noslēgtas septiņas lietas, savukārt šogad plānots noslēgt 11 lietas. Šmite norādīja, ka divas no izpētēm saistītas ar norēķinu termiņiem mazumtirdzniecības sektorā, kur konstatētas iespējamā pārkāpuma pazīmes.

Viņa sacīja, ka šogad piemēroto naudas sodu kopējais apmērs ir 8,58 miljoni eiro, savukārt valsts kasē iemaksāti 880 827 eiro. Lietu skaits ir par 28,6% lielāks nekā 2025. gadā.

Salīdzinājumam Šmite informēja, ka Lietuvā šogad noslēgtas trīs lietas, tostarp divas par aizliegtām vienošanām un viena par procesuālu pārkāpumu. Piemēroto sodu apmērs sasniedzis 50 840 eiro. Savukārt Igaunijā vairākus gadus nav bijis rezultatīvu rādītāju. Šmite norādīja, ka tas saistīts ar kapacitātes, darbinieku un finansējuma trūkumu.

Kā vienu no būtiskākajiem šā gada lēmumiem Šmite minēja lietu pret AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Tas ir pirmais KP konstatētais konkurences neitralitātes pārkāpums, lai gan attiecīgais regulējums ir spēkā kopš 2020. gada. Lietas būtība bija LVM turpinātā ilgtermiņa mežizstrādes līguma (IML) izpilde ar sešiem kokrūpniecības uzņēmumiem. Šajā gadījumā minētajiem uzņēmumiem, atšķirībā no pārējiem, bija piekļuve piegādes līgumiem par konkrētu kokmateriālu, kas ir deficīta prece. Piemērotais sods ir 7,859 miljoni eiro, kā arī noteikti tiesiskie pienākumi.

Šmite informēja, ka šo lēmumu apstrīdējuši gan LVM, gan IML partneri. Partneri atsevišķi tiesvedībā lūguši apturēt tiesisko pienākumu izpildi. Oktobra beigās KP saņēmusi Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus, kas padomei bijuši labvēlīgi.

Tāpat kā nozīmīgu gadījumu Šmite minēja konstatēto aizliegto vertikālo vienošanos, kas skāra "Jura" kafijas automātu pārdošanas un uzturēšanas cenas. Šī ir pirmā KP lieta, kurā sākotnējie pierādījumi iegūti, izmantojot padomes digitālo rīku - cenu monitoringu. Tiesa akceptēja šādus sākotnējos pierādījumus, ļaujot KP sākt procesuālās darbības. Izpēte veikta sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm.

KP konstatējusi karteli apbedīšanas nozarē. Lietā izdevies identificēt 13 iepirkumus, kuros uzņēmumi bija vienojušies par dalības nosacījumiem, lai savstarpēji sadalītu iepirkumus. Daļa iesaistīto uzņēmumu tieši nenodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Piemērotais sods ir 47 124 eiro, atzīmēja Šmite.

Viņa informēja, ka šogad KP noslēgusi trīs pēcpārbaudes lietas, un patlaban procesā ir vēl divas.

KP turpina attīstīt karteļu skrīninga rīku, kas būs digitāls risinājums proaktīvai pārkāpumu pazīmju identificēšanai. Tas apkopos un analizēs datus par iepirkumiem un tirgus dalībniekiem, palīdzēs identificēt iepirkumus ar aizliegtu vienošanos pazīmēm un nodrošinās izmeklētājus ar analītiskajiem datiem. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Latvijas Universitāti (LU) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) noslēgts līgums, un patlaban skrīninga rīka izstrāde ir noslēguma fāzē, norādīja Šmite.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šogad pabeigtas četras tirgus uzraudzības lietas veselības aprūpes, zāļu mazumtirdzniecības, kreditēšanas un kokskaidu granulu cenu jomās. Vienlaikus veiktas padziļinātas tirgus izpētes degvielas cenu, "Bolt", pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārneses, kā arī degvielas un autogāzes cenu jomā. Šogad pieņemti 30 lēmumi par apvienošanos, kas ir par 66,7% vairāk nekā 2025. gadā. Patlaban aktīvas ir piecas lietas.

Jau ziņots, ka KP augustā piemērojusi LVM 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu IML partneriem un noteikusi divus tiesiskos pienākumus, kas paredz pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.

KP konstatējusi, ka "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils", "Berivs", SIA "Krebsar" un SIA "ACA Timber" saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

Tāpat ziņots, ka KP maijā 512 100 eiro sodu piemērojusi kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam Baltijas valstīs un diviem mazumtirgotājiem par saskaņotu cenu līmeņa uzturēšanu vairāku gadu garumā. Pārkāpumu atzinis tikai viens no mazumtirgotājiem - SIA "Innocent Pro", kura pastarpināts līdzīpašnieks ir Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis (P). Šis uzņēmums ar KP noslēdzis izlīgumu un samaksājis salīdzinoši nelielu sodu - 23 535 eiro.

Tikmēr kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam jeb vairumtirgotājam - Igaunijas kompānijai "Rickman Trade", kam Latvijā reģistrēta filiāle, piemērots 255 938 eiro sods, bet Lietuvas uzņēmēju kontrolētajam mazumtirgotājam "Eugesta" - 232 636 eiro sods.

KP konstatējusi, ka "Rickman Trade" noteica cenas, par kādām mazumtirgotāji drīkst tirgot kafijas automātus "Jura" gala patērētājam, monitorēja mazumtirdzniecības cenas un izteica iebildumus mazumtirgotājiem, ja cena neatbilda noteiktajām. Tāpat uzņēmums ietekmēja akciju periodus un atlaižu apmērus.

LETA vēstīja, ka KP oktobrī par dalību kartelī apbedīšanas nozarē piemērojusi 47 124 eiro sodu astoņiem uzņēmumiem. KP pieņēmusi lēmumu, konstatējot aizliegtu vienošanos starp deviņiem uzņēmumiem - SIA "ABSocial" un SIA "Rīgas memoriālais centrs", SIA "Flammax", SIA "Krematoriju apvienība", SIA "RR Company", SIA "Terrawood", SIA "Fungi International", kā arī SIA "Sanitārais transports". Vienlaikus KP konstatēja arī SIA "Nacionālais apbedīšanas dienests" aktīvu iesaisti pārkāpumā, taču uzņēmums kopš 2024. gada izbeidzis darbību, tādēļ pret to lieta netika ierosināta un naudas sods netika piemērots.

KP konstatēja, ka dalībnieku darbības bija vērstas uz iepirkumu sadali, vienojoties par dalību vai nepiedalīšanos vismaz 13 publiskajos iepirkumos par apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu vai mirušo pārvadāšanu ar specializēto autotransportu. KP konstatēja, ka uzņēmumi apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju, iesniedza aizsega piedāvājumus un nepamatoti atsauca piedāvājumus.

Vienlaikus KP konstatēja, ka aizliegtās vienošanās mērķis bija sadalīt konkrētus publiskos iepirkumus starp "ABSocial", "Rīgas memoriālais centrs", "Flammax", "Krematoriju apvienība" un "Nacionālais apbedīšanas dienests". Lai panāktu iepriekš saskaņotu iepirkumu iznākumu, uzņēmumi savstarpēji vienojās par dalību vai nepiedalīšanos iepirkumos, apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju, tostarp par piedāvājumu cenām, kā arī atsevišķos gadījumos sagatavoja un iesniedza piedāvājumus konkurentu vārdā.

• LETA