FM nākamgad prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi par 1,9%

Rīga, 6. nov., LETA. Finanšu ministrija (FM) sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,4%, bet nākamajā gadā - par 1,9%, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Salīdzinājumā ar jūnija sākumā sagatavoto indikatīvo vērtējumu šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,4 procentpunktiem. Savukārt nākamo gadu izaugsmes prognozes nedaudz samazinātas - 2027. gadā paredzēts IKP pieaugums par 1,9%, bet 2028.-2030. gadā - par 2-2,4% gadā.

FM skaidro, ka šā gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu noteica labāki ekonomikas attīstības rezultāti pirmajā pusgadā. Tomēr augstā nenoteiktība ārējā vidē un energoresursu cenu kāpums liek piesardzīgāk vērtēt turpmākās attīstības tempu.

Vienlaikus FM aktualizētie fiskālie aprēķini liecina, ka 2027. gada fiskālā telpa būs negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā.

Lai nākamā gada un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā ievērotu visus fiskālos nosacījumus, būs nepieciešams kompensēt negatīvo fiskālo telpu 2027. gadā 117,7 miljonu eiro, 2028. gadā - 336 miljonu eiro, 2029. gadā - 409,5 miljonu eiro, bet 2030. gadā - 478,8 miljonu eiro apmērā.

FM atzīmē, ka fiskālās telpas aprēķinā nav iekļauta valdības un Saeimas līdz 2026. gada 4. novembrim pieņemto lēmumu ietekme, kuriem pieņemšanas laikā nav nodrošināts finansējuma avots. Šo lēmumu finansēšanai nepieciešami 425,6 miljoni eiro 2027. gadā, 504,3 miljoni eiro 2028. gadā, 581,4 miljoni eiro 2029. gadā un 689,5 miljoni eiro 2030. gadā. Arī šo lēmumu finansēšanas jautājums būs jārisina turpmākajā budžeta sagatavošanā.

FM skaidro, ka ekonomikas izaugsme palielina ieņēmumu bāzi, tomēr ar prognozētajiem ieņēmumiem nepietiek visu aprēķinos ietverto izdevumu segšanai.

Pēc ministrijā norādītā, cenu dinamika šogad bijusi labvēlīgāka, nekā iepriekš paredzēts, tādēļ 2026. gada vidējās inflācijas prognoze samazināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,4%. FM skaidro, ka to būtiski ietekmējusi pārtikas cenu stabilizācija. Savukārt nākamgad inflācija prognozēta 3,7%, bet 2028. gadā - 2,9% apmērā, ņemot vērā arī energoresursu sadārdzināšanās pakāpenisko ietekmi uz patēriņa cenām.

Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2026. gadam saglabāta 2,9% no IKP apmērā. Pie nemainīgas politikas deficīts 2027. gadā sasniegtu 4,2% no IKP, 2028. gadā - 5,4%, 2029. gadā - 4,5%, bet 2030. gadā samazinātos līdz 2,7% no IKP.

Deficīta līmeni būtiski ietekmē prognozētie bruņojuma avansa maksājumu un piegāžu grafiki, norāda FM. Aprēķinos paredzēts ik gadu aizsardzībai novirzīt finansējumu 5% apmērā no IKP. Pārkārtojot Aizsardzības ministrijas naudas plūsmas, šajā finansējuma apjomā ir iespējams iekļaut arī Sēlijas poligona būvniecības izmaksas, skaidro FM. Savukārt lielāks IKP palielinājis aizsardzības izdevumiem pieļaujamās budžeta deficīta atkāpes apjomu naudas izteiksmē.

Pārējo valsts pamatfunkciju izdevumi prognozēti budžeta bāzes līmenī, savukārt Eiropas Savienības fondu projektu un līdzfinansējuma, tostarp "Rail Baltica", izdevumi - atbilstoši līdzšinējiem valdības lēmumiem un FM prognozēm par jaunā 2028.-2034. gada plānošanas perioda Kohēzijas un lauksaimniecības fondu izdevumiem.

Nodokļu ieņēmumu prognozē ņemta vērā terminēto pasākumu izbeigšanās - banku solidaritātes iemaksu atcelšana no 2028. gada un iemaksu likmes atjaunošana pensiju otrajā līmenī 6% apmērā no 2029. gada.

Nemainīgas politikas scenārijs raksturo budžeta attīstību pirms jaunu lēmumu pieņemšanas budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā par ieņēmumu un izdevumu izmaiņām. Tādēļ negatīvā fiskālā telpa norāda uz nepieciešamo budžeta korekciju apmēru, nevis jau pieņemtu lēmumu par konkrētu izdevumu samazināšanu vai nodokļu izmaiņām, uzsver FM.

Atbilstoši Valsts kases prognozēm vispārējās valdības parāds 2026. gadā būs 47% no IKP. Turpmākajos gados tas pakāpeniski pieaugs un no 2029. gada stabilizēsies aptuveni 53% līmenī.

Tāpat FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa nākamgad pieaugs līdz 1906 eiro, bet 2030. gadā - līdz 2361 eiro. Bezdarba līmenis nākamgad prognozēts 6,8%, turpmākajos gados samazinoties līdz 6,1% 2030. gadā.

Ņemot vērā augsto nenoteiktību, FM izvērtējusi arī optimistisko un pesimistisko ekonomikas attīstības scenāriju un to ietekmi uz budžeta bilanci un parādu.

FM saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku sagatavojusi informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2027.-2030. gadam. Tāpat ir aktualizēts arī budžeta sagatavošanai pieejamās fiskālās telpas aprēķins. Ziņojumu Ministru kabinetā paredzēts izskatīt tuvākajā laikā. Tajā ietvertās prognozes un aprēķini ir pamats turpmākajam darbam pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara, skaidro FM.

Budžeta aprēķinos izmantotas septembrī izstrādātās makroekonomiskās prognozes. Tās sagatavotas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un konsultējoties ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, komercbanku, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Prognozes 10. septembrī apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

• LETA