Publicēta: 14:20 1. septembris, 2020

Vidējā bruto darba alga otrajā ceturksnī Latvijā pieauga par 3,9%

Rīga, 1.sept., LETA. Latvijā šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1118 eiro, kas ir par 3,9% jeb 42 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada otrajā ceturksnī augusi par 3,8%, sasniedzot 1108 eiro, kā arī sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,8%, sasniedzot 1138 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1105 eiro, kas ir pieaugums par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6%, sasniedzot 1113 eiro, maijā gada pieauguma temps bija viszemākais - 2,5%, sasniedzot 1105 eiro, bet jūnijā vidējā bruto darba samaksa pakāpās par 5,6% - līdz 1134 eiro.

2020.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, tostarp privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7%, sabiedriskajā - par 3,1%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,1%.

Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) šogad otrajā ceturksnī bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9%, bet, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, - par 1,5%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2%.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka bruto darba samaksas mediāna 2020.gada otrajā ceturksnī bija 878 eiro, kamēr 2019.gada otrajā ceturksnī - 838 eiro. Salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7%). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2%.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Covid-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds - par 7% jeb 53,1 tūkstoti. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3% jeb kritums par 82,2 miljoniem eiro.

2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5% (aprīlī - par 21,4%, maijā - par 20,2%, bet jūnijā - par 10,2%), bet transporta un uzglabāšanas nozarē - par 5,1% (aprīlī - par 7,1%, maijā - par 6,5%, bet jūnijā - par 1,6%). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē - par 1,5% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 1%.

Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē - par 14,3%, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2%), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8%.

2020.gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1813 eiro), enerģētikas (1496 eiro), valsts pārvaldes (1356 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1313 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1227 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1156 eiro) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1130 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (894 eiro) un izglītības (895 eiro) nozarēs.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā - par 5,3% un Pierīgā - par 4,9%. Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas - no 3,4% līdz 3,9%. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija vislielākā - 1248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā - 786 eiro.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.

https://infogram.com/videja-neto-darba-alga-latvija-1gl8e20gk4w3mod?live

  • LETA