Vidējā elektroenerģijas cena jūlijā bijusi zemākā attiecīgajā mēnesī kopš 2020.gada

Rīga, 5.aug., LETA. Elektroenerģijas vidējā cena šogad jūlijā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 7,1% - līdz 46,12 eiro par megavatstundu (MWh), tomēr tā bija zemākā cena jūlijā kopš 2020.gada, aģentūru LETA informēja pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju šogad šajā mēnesī Latvijas elektroenerģijas vidējā cena bija par 53% zemāka.

Savukārt Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena jūlijā pieauga par 7,5% salīdzinājumā ar jūniju un bija 46,29 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās par 11,7% līdz 36,63 eiro par MWh.

Cenas samazinājums Igaunijā saistāms ar atjaunoto iespēju importēt lielāku elektroenerģijas daudzumu no Somijas pēc ilgstošo starpsavienojuma "Estlink 2" remontdarbu pabeigšanas. Savukārt augstākas cenas abās pārējās Baltijas valstīs veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas-Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ.

Kopumā vidējā Baltijas valstu elektroenerģijas cena, salīdzinot ar jūniju, pieauga tikai par 1,1%, kamēr citos ar Baltiju savienotajos tirdzniecības apgabalos pieaugums bijis straujāks. Tādējādi Baltijas vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās ar Zviedrijas 4. cenu zonas līmeni. AST atzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Igaunijas-Somijas starpsavienojuma "Estlink 2" darbības atjaunošana pēc ilgstošajiem remontdarbiem jūlijā ļāva būtiski palielināt elektroenerģijas importu uz Baltijas valstīm - tas, salīdzinājumā ar jūniju, kopumā pieauga par 67,3%. Savukārt tieši no Somijas imports pieauga par 131,7%, atgriežoties pagājušā gada nogales līmenī. Tikmēr elektroenerģijas imports no Zviedrijas pieauga par 9,1%, bet no Polijas samazinājās par 68,4%, sasniedzot zemāko importa līmeni kopš 2022.gada aprīļa. Kopumā Polijas-Lietuvas starpsavienojums virzienā uz Lietuvu bija noslogots tikai par 6%, kamēr pretējā virzienā noslodze sasniedza 90%, eksportējot lētāku Baltijas elektroenerģiju uz Poliju, kur jūlijā tika sasniegts augstākais cenu līmenis Eiropā.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Augstsprieguma tīkls" ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

• LETA