Latvijā pieaudzis trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū

Rīga, 2.okt., LETA. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā palielinājies trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Pagājušajā gadā Latvijā no visiem jaundzimušajiem 39,9% bija pirmdzimtie, kamēr 2014.gadā tādi bija 44,2%. Vienlaikus 35,5% pērn bija otrie bērni (2014.gadā - 37,5%), 16,4% bija trešie bērni (2014.gadā - 13,3%), savukārt 8,2% bija ceturtie un vairāk (2014.gadā - 5%).

Latvijā pērn visvairāk bērnu piedzima Rīgas reģionā - 46,7% no kopējā dzimušo skaita, savukārt pārējos reģionos dzimušo īpatsvars bija no 15,1% Vidzemes reģionā līdz 11,1% Latgalē.

CSP atzīmē, ka Latgales, Zemgales un Rīgas reģionā vērojams lielākais trešo, ceturto un vairāk bērnu pēc dzimšanas secības skaits. Attiecīgi trešie bērni visvairāk piedzimuši Latgalē (21,4%), Zemgalē (18,2%) un Rīgas reģionā (17,7%) no visiem reģionā dzimušajiem.

Vismazāk trešie bērni dzimuši Vidzemes (13,4%) un Kurzemes reģionā (16,4%), kuros ir lielāks pirmo bērnu īpatsvars - attiecīgi 44,4% un 39,9% no visiem reģionā dzimušajiem 2024.gadā.

Savukārt lielākais otro bērnu īpatsvars bija Vidzemes (36,8%) un Kurzemes (35,5%) reģionos, kamēr vismazāk otro bērnu pērn dzimuši Latgalē (34,1%) un Rīgas reģionā (34,6%).

CSP arī atzīmē, ka jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 2023.gadā bija 75,5 gadi, tostarp vīriešiem - 70,4 gadi, bet sievietēm - 80,4 gadi, savukārt 2024.gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,4 gadi, tostarp vīriešiem - 71,3 gadi, bet sievietēm - 81,1 gads, kas ir augstākais jebkad bijušais rādītājs.

Garākais paredzamais mūža ilgums ir Rīgas reģionā dzīvojošajām sievietēm (81,5 gadi) un Vidzemes reģionā dzīvojošajiem vīriešiem (72,5 gadi), kamēr īsākais paredzamais mūža ilgums ir Latgalē - vīriešiem 68,8 gadi un sievietēm 79,9 gadi.

Dati arī liecina, ka iedzīvotāju vidējais vecums pakāpeniski pieaug un 2025.gada sākumā bija 43,4 gadi. Vīriešu vidējais vecums bija 40,3 gadi un sieviešu - 46,2 gadi. Rīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki, vidējam vecumam veidojot 42,6 gadus, kamēr Latgalē - vecāki, vidējam vecumam veidojot 45,9 gadus.

Latvijā, tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sieviešu (51,1%) ir vairāk nekā vīriešu (48,9%). 2025.gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes, kas ir lielākais sieviešu pārsvars visās ES dalībvalstīs.

CSP norāda, ka Latvijā kopš 2015.gada par 16 800 jeb 5,7% ir samazinājies bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā - 2025.gada sākumā tie bija 280 900 bērnu jeb 15,1% no visiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits 15-64 gadu vecumā sarucis par 130 400 jeb 10%, bet vecumā 65 gadi un vairāk - samazinājies par 21 800 jeb 5,6%.

Salīdzinot reģionus un valstspilsētas, darbspējas vecuma (15-64 gadi) iedzīvotāju īpatsvars būtiski neatšķiras. Atšķirīgs ir līdz darbspējas (0-14 gadi) un virs darbspējas (65 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars. 2025.gada sākumā visvairāk virs darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Latgalē - 24,4% no visiem šī reģiona iedzīvotājiem, bet visvairāk darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Rīgas reģionā - 63,5%, kamēr pārējos reģionos tas svārstījās no 63% Zemgalē līdz 62,4% Kurzemē.

Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir samērā augsts - 2023.gadā Latvijā tika noslēgtas 5,6 laulības uz 1000 iedzīvotāju, kas ierindoja Latviju trešajā vietā aiz Kipras (8,9 uz 1000 iedzīvotāju) un Rumānijas (5,8). Vismazāk laulību slēgtas Itālijā - 3,1 uz 1000 iedzīvotāju un Slovēnijā - trīs uz 1000 iedzīvotāju.

Latvieši pērn 83,4% gadījumu noslēdza laulības ar savas tautības pārstāvi. Šis īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis par 3,7 procentpunktiem.

Pirmo laulību skaits 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājās par 1,6%, bet atkārtoto laulību - par 6,3%.

CSP atzīmē, ka nav būtisku dzimumu atšķirību starp atkārtoto laulību noslēgušajiem - 2024.gadā 33,1% vīriešu un 33,7% sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.

Joprojām lielākā daļa (92,2%) laulību reģistrētas dzimtsarakstu iestādēs.

Šķirto laulību skaita ziņā uz 1000 iedzīvotāju 2023.gadā Latvija bija līdere - 2,8 šķirto laulību uz 1000 iedzīvotāju, kamēr zemākais šķirto laulību skaits bija Īrijā - 0,7 laulības uz 1000 iedzīvotāju. 2024.gadā vidējais šķirtās laulības ilgums bija 12,9 gadi.

Dati arī liecina, ka 37,3% laulību šķīrušo vīriešu un 46,2% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. No visām 2024.gadā šķirtajām laulībām 53,8% (2023.gadā - 52,2%) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4452 bērni.

https://infogram.com/jaundzimuso-paredzamais-muza-ilgums-1h0n25ok0oknl4p

https://infogram.com/iedzivotaju-galvenas-vecuma-grupas-pa-gadiem-1hxj48mwoxkn52v

• LETA