AST Baltijas valstu sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzības projektā plāno ieguldīt 58,4 miljonus eiro

Rīga, 4.aug., LETA. Pārvades sistēmas operators (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Baltijas valstu un Polijas kopējā projektā "Baltijas valstu sadarbība kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzībā" plāno ieguldīt 58,4 miljonus eiro, teikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumā.

SPRK ir saņēmusi AST, visu Baltijas valstu PSO - Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid", kā arī Polijas PSO "Polskie Sieci Elektroenergetyczne", kopējo iesniegumu ar ieguldījumu pieprasījumu projektam "Baltijas valstu sadarbība kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzībā" kopīgu interešu projekta "Citi infrastruktūras aspekti Baltijas valstu sistēmas sinhronizēšanā ar kontinentālās Eiropas tīklu" ietvaros.

SPRK skaidro, ka šis projekts ir daļa no Sinhronizācijas projekta un ka AST tas jāīsteno kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas PSO, lai nodrošinātu Sinhronizācijas projektā izveidotās infrastruktūras fizisko un kiberdrošību, ņemot vērā pieaugošos ģeopolitiskos draudus Baltijas jūras reģionā. Projekta mērķis ir aizsargāt kritisko infrastruktūru pret fiziskiem un hibrīddraudiem, nodrošināt, lai tā būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva, uzlabot uzraudzību un nodrošināt noturību, vienlaikus pielāgojot katra PSO ieguldījumus savas valsts specifikai, ģeogrāfiskajai situācijai un infrastruktūras stāvoklim.

Kopējie ieguldījumi projektam "Baltijas valstu sadarbība kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzībā" ir 382,17 miljoni eiro. Darbības izdevumi 25 gadu periodā būtu 132,89 miljoni eiro.

SPRK norāda, ka projekta ieguldījumu pārrobežu izmaksu sadalījums atbilst ieguldījumu apjomam katras valsts teritorijā, kur attiecīgās izmaksas sedz katras valsts PSO. Lietuvas izmaksu apjoms paredzēts 81,862 miljoni eiro, Latvijas - 58,42 miljoni eiro, Igaunijas - 175 miljoni eiro, bet Polijas - 67 miljoni eiro.

Atbilstoši AST pieņēmumiem, ja tiek saņemts ES līdzfinansējums 50% apmērā, projekta Latvijas teritorijā īstenošanas ietekme uz spēkā esošajiem elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem neradīs būtisku negatīvu sociālekonomisku efektu, jo sagaidāmie ieguvumi daudzkārt pārsniegs iespējamo ietekmi. Atlikušo finansējumu paredzēts segt no AST pašu un aizņemtajiem finanšu līdzekļiem.

Sinhronizācijas projekta pirmā un otrā posma īstenošanai saņemtais Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums pārsniedza vienu miljardu eiro, kopējie izdevumi sasniedza vairāk nekā 1,6 miljardus eiro. SPRK norāda, ka ievērojamais ES atbalsta apjoms ir būtisks, ņemot vērā vispārējo enerģētiskās nabadzības situāciju Baltijas valstīs. Bez ES atbalsta rastos nepieciešamība atlikt citus būtiskus ieguldījumu projektus, lai saglabātu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus sabiedrībai pieņemamā līmenī, un tas palēninātu arī šī projekta ieviešanu.

Projekta īstenošana Latvijā bez ES līdzfinansējuma var palielināt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus vidēji par 4,9% jeb 0,67 eiro par megavatstundu (MWh). Kā norāda SPRK, ņemot vērā gan komersantu, gan mājsaimniecību lietotāju jutību pret nozīmīgām elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņām, šī projekta izmaksu iekļaušana elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos pilnā apmērā radītu negatīvu sociālekonomisku efektu, kas samazinātu Sinhronizācijas projekta kopējos ieguvumus Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu drošībai un tirgus integrācijai.

Tā kā projektam ir būtiska ietekme uz nacionālajiem elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem un tas prasa lielus ieguldījumus, iesaistītās nacionālās regulatīvās iestādes ir vienojušās, ka ir jāizmanto ES finansējums.

AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

• LETA