Publicēta: 16:44 17. februāris, 2021

Graudaugu kopraža pērn Latvijā pieaugusi par 10,6%

Rīga, 17.febr., LETA. Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieauga par 10,6% jeb 333,9 tūkstošiem tonnu salīdzinājumā ar 2019.gadu, un bija 3,497 miljoni tonnu, kas ir Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020.gadā sasniedza 46,4 centnerus, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2019.gadā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža pieauga par 9,8% un sasniedza 2,4 miljonus tonnu, sējumu platībām salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugot par 0,7% jeb 2,9 tūkstošiem hektāru.

Tāpat pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 miljoni tonnu, veidojot 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Tostarp Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza 64 centnerus no viena hektāra pretstatā 55,2 centneriem gadu iepriekš, bet to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī, kamēr 2019.gadā veidoja 39,3%.

Ar graudaugiem 2020.gadā bija apsēti 753,7 tūkstoši hektāru, kas ir par 1,5% jeb 11,4 tūkstošiem hektāru vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Pērn kopumā iepirkti trīs miljoni tonnu graudu, kas ir par 22% jeb 536,1 tūkstoti tonnu vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu daudzums. Par 3,4% pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro 2020.gadā.

Pagājušajā gadā 83% iepirkto graudu apmēra veidoja kvieši (2019.gadā - 81,4%), no kuriem 80,2% bija pārtikas kvalitātes (2019.gadā - 85,5%). Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apmērā no 82,9% 2019.gadā līdz 74,9% 2020.gadā.

Tāpat pērn turpināja pieaugt graudu eksports - 2020.gadā salīdzinot ar 2019.gadu kviešu eksporta apmērs palielinājās par 21,4%, kamēr par 54,2% auga auzu eksports, bet rudzu eksporta apmērs palielinājās par 1,4%.

Pērn lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju. 

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka 2020.gadā rapša sējumu platība bija 145,9 tūkstoši hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 4,1% jeb 5,8 tūkstošiem hektāru vairāk. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 29 centneriem 2019.gadā līdz 30,9 centneriem 2020.gadā, kopējā rapša sēklu raža sasniedza 451,3 tūkstoti tonnu, kas ir par 11,3% jeb 45,7 tūkstošiem tonnu vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais rapša sēklu kopievākums Latvijas lauksaimniecības vēsturē. 

Rapša sēklu kopievākuma pieaugumu ietekmēja ziemas rapša sējumu platību pieaugums par 9,7% un vidējās ražības no viena hektāra palielināšanās no 31,1 centnera 2019.gadā līdz 32,5 centneriem 2020.gadā jeb par 4,5%.

Vienlaikus 2020.gadā kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkstoši tonnu, kas ir par 24,8% jeb 124,3 tūkstošiem tonnu mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 19,3% jeb 4,3 tūkstošiem hektāru, bet to vidējā ražība no viena hektāra sarukusi no 224 centneriem 2019.gadā līdz 208 centneriem 2020.gadā.

Pagājušajā gadā laika apstākļi nebija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 192 centneriem 2019.gadā līdz 177 centneriem pērn. 2020.gadā kopumā izaudzēja 159,1 tūkstoti tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 8% jeb 13,8 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2019.gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apmērs pieauga par 0,8% jeb 12 tūkstošiem tonnu.

https://infogram.com/graudu-kopraza-latvija-1g6v4m79e9nr218?live

  • LETA