Izdevumi sociālajai aizsardzībai pērn Latvijā pieauga par 4%

Rīga, 25.nov., LETA. Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā pagājušajā gadā bija 7,079 miljardu eiro apmērā, kas ir par 272,7 miljoniem eiro jeb 4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie provizoriskie dati.

Lielākais izdevumu pieaugums bija pabalstiem mājokļa izmaksu segšanai - par 55,3%, kas galvenokārt ir saistīts ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Pieaudzis arī atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti - par 15,7% un pensijas vecuma iedzīvotājiem - par 13,6%.

Savukārt izdevumu samazinājums pērn bija ar sociālās atstumtības mazināšanu saistītajiem izdevumiem - par 22,2%, atbalstam ģimenēm ar bērniem - par 10% un slimības gadījumā - par 6,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga par 17,6 miljoniem eiro jeb 60,3% un sasniedza 47 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 6800 - no līdz 73 100 līdz 79 900.

Vienlaikus kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā "mājoklis" 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 55,3%, sasniedzot 50 miljonus eiro.

Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2023.gadā pieauga par 15,7%, sasniedzot 660,1 miljonu eiro. Saistībā ar personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu, izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 41%, sasniedzot 49,1 miljonu eiro. Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti.

Lielāko daļu (44,8%) no sociālās aizsardzības izdevumiem pērn saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,8% bija izdevumi vecuma pensijai - 2,8 miljardi eiro.

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā "vecums" 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 13,6%, sasniedzot 3,168 miljardus eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar 2023.gadā veikto pensiju indeksāciju, norāda statistiksa pārvaldē. 2023.gadā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai pensijas vecuma iedzīvotājiem.

Saistībā ar 2023.gadā veikto pensiju indeksāciju un minimālās pensijas apmēra paaugstināšanu izdevumi apgādnieka zaudējuma pensijai pieauga par 14%, bet kopējie sociālās aizsardzības izdevumi apgādnieka zaudējuma gadījumā, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga par 10%, sasniedzot 101,6 miljonus eiro.

Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pērn samazinājās par 22,2%, kas galvenokārt skaidrojams ar garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalsta saņēmēju skaita samazināšanos un izdevumu samazināšanos sociālajai palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem 2023.gadā. Izdevumi GMI pabalstam samazinājās par 35,1% un veidoja 13,8 miljonus eiro.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, GMI pabalsta saņēmēju skaits, proti, GMI pabalstu saņēmušo Ukrainas iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājās par 24 900 - no 58 200 līdz 33 300. Sociālo palīdzības saņēmušo Ukrainas iedzīvotāju izdevumu samazināšanās skaidrojama ar Latvijā iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaita samazināšanos 2023.gadā, proti, 2022.gadā tie bija 23 300, bet 2023.gadā - 4400.

Izdevumi ģimeņu un bērnu atbalstam 2023.gadā samazinājās par 10% un veidoja 634,5 miljonus eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022.gadā piešķirto atbalsta maksājumu 81 miljona eiro apmērā, lai kompensētu ar energoresursu un ar tiem saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu.

Pēc izdevumu pieauguma 2020.-2022.gadā izdevumi veselības aprūpei līdz ar pandēmijas izbeigšanos pērn samazinājās par 6,6% un bija 2,073 miljardu eiro apmērā. Izdevumi ambulatorajai veselības aprūpei pērn samazinājās par 13,6%, veidojot 568,7 miljonus eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam samazinājās par 8,4%, veidojot 318,2 miljonus eiro.

Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 18,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šis īpatsvars bija 18,9%.

Salīdzinot pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā tie samazinājās par 0,7 procentpunktiem - no 18,6% 2022.gadā līdz 17,9% 2023.gadā, kamēr Lietuvā kritums bija par 0,1 procentpunktu - no 16,3% 2022.gadā līdz 16,2% 2023.gadā, kā arī Igaunijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - no 15,4% 2022.gadā līdz 15,3% 2023.gadā. Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2022.gadā veidoja vidēji 26,9% no IKP.

Statistikas pārvaldē norāda, ka sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis rādītājs 2023.gadā bija nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem, proti, Latvijā tas bija 3700 eiro, Lietuvā - 4100 eiro, bet Igaunijā - 4300 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 4,1%, Lietuvā - par 4,8%, savukārt Igaunijā - par 2,2%.

• LETA