Publicēta: 15:37 18. jūnijs, 2020

FM šim gadam saglabājusi IKP krituma prognozi 7% apmērā

Rīga, 18.jūn., LETA. Finanšu ministrija (FM) šim gadam saglabājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi 7% apmērā, bet 2021.gadam prognozē ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 5,1% apmērā, aģentūru LETA informēja FM.

Sākot 2021.gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2020.-2023.gadam. Prognozes ņem vērā Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz ekonomiku un paredz, ka IKP salīdzināmās cenās šogad samazināsies par 7%, bet 2021.gadā ekonomikas izaugsme atjaunosies, IKP pieaugumam veidojot 5,1%.

Ekonomikas kritumu 2020.gadā noteiks gan privātā patēriņa samazināšanās par 7,5% Covid-19 apturēšanai noteikto ierobežojumu rezultātā, gan eksporta samazināšanās par 10,3% un investīciju kritums par 10,2%. Savukārt sabiedriskais patēriņš, valstij finansējot ekonomikas atbalsta pasākumus, palielināsies par 3,1%, prognozē FM.

Ekonomiskās attīstības prognoze 2020.gadam balstās uz pieņēmumu, ka vīrusa izplatība līdz gada vidum tiek ierobežota un pēc tam ekonomikas aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Vislielākais ekonomikas kritums prognozēts šā gada otrajā ceturksnī, bet pēc tam krīzes skartajās nozarēs aktivitāte sāks palielināties. 2021.gadā ekonomikas izaugsme sasniegs 5,1%, IKP apjomam tomēr vēl neatgriežoties 2019.gada līmenī, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1% līmenī.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām šogad aprīļa sākumā "Latvijas Stabilitātes programmai 2020-2023" izstrādātajām prognozēm ekonomikas krituma prognoze 2020.gadam nav mainīta, bet pieauguma prognoze 2021.gadam paaugstināta par 4,1 procentpunktu.

Gada vidējā inflācija 2020.gadā prognozēta 0,2% apmērā, bet 2021.gadā - 1,2% līmenī. 

Salīdzinājumā ar "Latvijas Stabilitātes programmas 2020-2023" prognozēm inflācijas prognoze 2020.gadam ir samazināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2021.gadam - par 0,5 procentpunktiem, galvenokārt straujā energoresursu cenu krituma dēļ, kā arī mazinoties pakalpojumu cenu pieaugumam. Nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2% līmenī, prognozē FM.

Līdz ar valdības apstiprinātajiem nodarbinātības atbalsta pasākumiem tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita prognoze 2020.gadam ir nedaudz paaugstināta, sagaidot, ka strādājošo skaits šogad samazināsies par 4,4% - līdz 870 000, iepriekš prognozētā 5% krituma vietā. Attiecīgi bezdarba līmenis 2020.gadā veidos 10,5%, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta par 0,7 procentpunktiem. 2021.gadā līdz ar ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodarbināto skaits palielināsies par 0,6 procentpunktiem, bet bezdarba līmenis saruks līdz 9,8%.

Nedaudz mazāks 2020.gadā gaidāms arī mēneša vidējās darba samaksas samazinājums - par 1% - līdz 1065 eiro salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 1044 eiro. Nākamajos gados algu pieaugums pakāpeniski atjaunosies, 2021.gadā mēneša vidējai darba samaksai palielinoties par 3% un pēc tam pieaugumam stabilizējoties līmenī, kas tuvs kopējam produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2021.gada budžeta projektam, FM balstījusies uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtējusi ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. 

FM atzīmē, ka prognozes vēl nekad nav izstrādātas tik augstas nenoteiktības apstākļos un prognožu riski ir lejupvērsti. 

Būtiskākais negatīvais risks ir Covid-19 atkārtots uzliesmojums Eiropā un Latvijā, kas var radīt nepieciešamību pēc jauniem, vēl spēcīgākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Tāpat vērā ņemami riski saistās ar sociālās un etniskās spriedzes saasināšanos pasaulē, ģeopolitisko konfliktu aktualizēšanos, ASV un Ķīnas attiecību pasliktināšanos, strauju protekcionisma pieaugumu un augstu nestabilitāti un svārstīgumu finanšu tirgos. 

"Vienlaikus pašlaik pastāv arī nozīmīgi pozitīvie riski, kas var nodrošināt straujāku ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos, tostarp Covid-19 vakcīnas un zāļu ātrāka atklāšana, spēcīgāka apjomīgo monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekme, kā arī straujāka vīrusu ierobežojošo pasākumu atcelšana un uzņēmēju un patērētāju konfidences atjaunošanās," skaidro FM.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2020-1h7g6kgw9eeo4oy?live

  • LETA