Publicēta: 11:50 8. novembris, 2018

''Swedbank'' paaugstinājusi Latvijas IKP izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4,5%

Rīga, 8.nov., LETA. "Swedbank" paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4% līdz 4,5%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Savukārt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam un arī 2020.gadam "Swedbank" nav mainījusi, saglabājot attiecīgi 3% un 2,5% apmērā.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Latvijā saglabāta 2,6% līmenī, kamēr nākamajam gadam tā paaugstināta no 2,5% līdz 2,7%, bet 2020.gadam saglabāta 2,3% apmērā.

Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas ekonomikas pieauguma prognozes "Swedbank" nav mainījusi, joprojām sagaidot, ka Lietuvas IKP šogad augs par 3,6%, nākamajā gadā - par 2,5%, bet 2020.gadā - par 2%, kamēr Igaunijas IKP pieaugums šogad prognozēts 3,5% apmērā, nākamajā gadā - 3,2% apmērā, bet 2020.gadā - 2,7% apmērā.

Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 2,7% apmērā, nākamajam gadam prognoze palielināta no 2,5% līdz 2,7%, bet 2020.gadam gada vidējās inflācijas prognoze saglabāta 2,5% apmērā. Savukārt Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 3,4% apmērā, nākamajam gadam prognoze samazināta no 3% līdz 2,8%, bet 2020.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 2,5% līdz 2,2%.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, tādējādi jaunākajā bankas ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 4,5%. Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš.

"Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē," teikts apskatā.

Tajā arī minēts, ka investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan Eiropas Savienības (ES) fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apmēru pieaugums trešajā ceturksnī gan saruka no 30% līdz 10%.

Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Tajā pašā laikā darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka - bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpinās sarukt no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā. Tādējādi pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, kas šogad gaidāms 9% apmērā, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, 7% apmērā, kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad - 2,7%). Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.

"Par spīti dažādiem izaicinājumiem, piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē - eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn. Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās. Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare un tranzīts. Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē - lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieauga par 4,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu.

https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2018-1h984wpo0gzd2p3?live

  • LETA