Latvijas preču eksporta vērtība deviņos mēnešos pieaugusi par 4,4%; importa - par 7,7%

Rīga, 11. nov., LETA. Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 14,566 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% jeb 613,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 17,291 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 7,7% jeb 1,23 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi 2025. gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 31,868 miljardi eiro, kas ir par 6,1% jeb 1,843 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,735 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 12,7% jeb 195,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 8,8% jeb 140,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada septembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 2,091 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 18,2% jeb 321,8 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 13,5% jeb 248,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada septembrī.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2025. gada septembrī salīdzinājumā ar 2024. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 46,4% līdz 45,3%.

Eksportējusi Latvija 2025. gada septembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 250,555 miljonu eiro vērtībā (14,4% no kopējā eksporta), kas ir par 5,6% vairāk nekā augustā un par 6,6% vairāk nekā 2024. gada septembrī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 171,96 miljoniem eiro (9,9%), kas ir par 6,5% vairāk nekā pirms mēneša un par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti 122,339 miljonu eiro vērtībā (7,1%), kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pirms mēneša un par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē norāda, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2025. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu veicināja kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma eksports pieaugums par 85,7 miljoniem eiro.

Importā septembrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 248,284 miljonu eiro vērtībā (11,9% no kopējā importa apmēra), kas ir par 26,5% vairāk nekā augustā un par 10,6% vairāk nekā pērn septembrī, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 233,153 miljonu eiro vērtībā (11,2%), kas ir par 18,8% vairāk nekā pirms mēneša un par 17,5% vairāk nekā pirms gada, un sauszemes transportlīdzekļi, to daļas, kas ievestas 195,532 miljonu eiro vērtībā (9,4%), kas ir par 23,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 30,8% vairāk nekā 2024. gada septembrī.

2025. gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2024. gada septembri pieauga par 3,6 procentpunktiem un bija 70,6%, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,7 procentpunktiem un bija 83,2%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,8 procentpunktiem un veidoja 7,1%, bet importā saruka par 1,7 procentpunktiem un bija 0,7%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8%), Vācija (7,1%) un Apvienotā Karaliste (5,6%), bet nozīmīgākie importa partneri bija ietuva (21,3% no importa kopapjoma), Polija (10,8%), Vācija (10,8%) un Igaunija (9,1%).

Eksports uz ASV 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, samazinājās par 2% un bija 35,1 miljons eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksporta kritums par 3,8 miljoniem eiro jeb 61,4%. Savukārt imports no ASV pieauga 4,2 reizes un bija 69,3 miljoni eiro. Importa pieaugumu visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 19,9 miljoniem eiro.

2025. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 122 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.

https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl

• LETA