Publicēta: 11:13 12. aprīlis, 2019

Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,2%

Rīga, 12.apr., LETA. Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam.

Ministrija skaidroja, ka Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, IKP pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018.gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%. Savukārt 2020.gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3% apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018.gadā ir sasniegusi maksimumu, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.

Atbilstoši ministrijas novērtējumam 2019.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019.gadam. Savukārt vidējā termiņā atbilstoši fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadā nedrīkst pārsniegt 0,4% no IKP, 2021.gadā - 0,2% no IKP un 2022.gadā - 0,3% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020.gadā un 2021.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022.gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020.un 2021.gadā veidojās negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,04% un -0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022.gadā - pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā, informēja ministrijā.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir -11,9 miljoni eiro, 2021.gadā -81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā - 176,3 miljoni eiro.

"Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana," skaidroja ministrijā.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.

Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam lems ārkārtas sēdē pirmdien, 15.aprīlī. Pēc tam programma tiks iesniegta EK.

  • LETA