Publicēta: 12:49 13. marts, 2019

OECD rosina Latvijā cīņas ar finanšu noziegumiem koordināciju nodot Iekšlietu ministrijai vai Kontroles dienestam

Rīga, 13.marts, LETA. Cīņas ar finanšu noziegumiem koordinācija būtu jāpārņem Iekšlietu ministrijai (IeM) vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests), teikts OECD ziņojumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu Latvijā.

Galvenā uzmanība ziņojumā ir pievērsta sešām pamata jomām - patiesā labuma guvēja režīms, mērķētas finanšu sankcijas, Kontroles dienesta ziņošanas sistēma, iekšzemes koordinēšana un sadarbība un Kontroles dienesta statuss, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) īstenotā finanšu noziegumu uzraudzība un kontrole, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumu atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un starptautiskā sadarbība.

OECD ziņojumā norāda, ka nav skaidrs, kādi koordinācijas pienākumi praksē tiek sagaidīti no IeM saistībā ar Kontroles dienestu un attiecībā uz tās vispārējiem jaunajiem pienākumiem Latvijas finanšu noziegumu apkarošanas likuma robežās. "Piemēram, varētu sagaidīt, ka IeM uzņemtos visas valdības mēroga koordinācijas funkciju politikas līmenī finanšu noziegumu apkarošanas jomā, vai to varētu piešķirt Kontroles dienestam," atzīst OECD.

Ziņojumā piebilsts, ka neatkarīgi no izvēlētās pieejas, lai nodrošinātu efektīvu koordinēšanu nacionālā līmenī, būtu nepieciešama sadarbība starp Kontroles dienestu un IeM.

Tāpat OECD iesaka visām finanšu noziegumu apkarošanas kompetentajām iestādēm izstrādāt precīzus operacionālās rīcības plānus, lai varētu pārraudzīt to īstenošanu un aktualizēšanu, piemēram, reizi ceturksnī iesniedzot regulārus ziņojumus augstākā līmeņa vadībai un Ministru kabinetam un Finanšu sektora attīstības padomei.

OECD arī norāda, ka Latvijā nav nepieciešami papildu būtiski tiesību akti, lai nodrošinātu iestāžu piekļuvi informācijai par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Tajā pašā laikā ieteikts paredzēt soda sankcijas finanšu institūcijām un noteiktiem nefinanšu uzņēmumiem, ja tās neveic vai nepienācīgi veic klientu izpēti.

Ārvalstu eksperti iesaka mainīt neparasto darījumu ziņojumu režīmu tā, lai nodalītu ziņojumus par darījumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, no tiem ziņojumiem, kas satur subjektīvas aizdomas, tādējādi radot skaidri noteiktu nodalījumu starp ziņošanas veidiem. Ieteikts arī izveidot īpašu Kontroles dienesta analītiķu grupu, kas koncentrētos uz augstas prioritātes gadījumiem.

Ziņojumā OECD pauž atzinīgu vārdus par FKTK Atbilstības un kontroles departamentu, kas, ekspertu ieskatā, no visām finanšu noziegumu apkarošanas kompetentajām iestādēm Latvijā vislabāk izprot finanšu noziegumu draudus. Tajā pašā laikā FKTK ieteikts labāk koordinēt finanšu noziegumu apkarošanas stratēģisko un operatīvo plānošanu.

Tāpat OECD atzīts, ka svarīgākie avoti, kas ļauj atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir ziņošana Kontroles dienestam, ziņošana plašsaziņas līdzekļos, atbildot uz pētnieciskās žurnālistikas pārstāvju iesniegtām sūdzībām, sasvstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumi, notiekošas krimināltiesiskās izmeklēšanas citos noziedzīgos nodarījumos, trauksmes cēlēju ziņošana u.c. "Visi šie ceļi ir jāizpēta, lai panāktu labāku finanšu noziegumu gadījumu atklāšanu," piebilst eksperti.

Runājot par mērķētu finanšu sankciju uzraudzības un kriminālsodu politiku, OECD vērtējumā, iestāžu darbs visas valdības mērogā nav pārāk koordinēts.

  • LETA